|
|
Burve77 dienasgrāmata
| Otrdiena 23-02-2010 00:35 |
|
4 93 |
Vienaldzība /šad tad uznāk tāda /Ir tādi brīži, kad uznāk visaptveroša vienaldzība. Kad negribas vairs
neko, pilnīgi NEKO. Es sēžu pie loga un skatos ārā, kā tur rit dzīve,
brauc tramvaji, auto, kaut kur steidzas cilvēki...bet ir vienalga. Es
pat varētu šajā brīdī beigt savu dzīvi, cik mazsvarīgs liekas viss. Ne
mīlestība, ne rūpes par iztiku, par darbu, pilnīgi nekas tad nav
svarīgs. Galvā nesakarīgi šaudās domas, lēkā no vienas uz otru, bet
ķermenis ir kā sastindzis. Tā ir briesmīga sajūta.
Izrauties no šī sastinguma ir lielākā māksla pasaulē.
Kad tas izdodas, tad ir labi. Bet par sajūtām top dzeja.
tonakt migla pasauli ēda
ielas mājas un auto kā spokus
sniega kaudzes un kokus
aprija mirklī žogus
tonakt klusi un nemanāmi
pazudu arī es
nemeklē mani vairs
tev nevajag
miglā raudātas skumjas
bet man šajā naktī
negribējās vairs virpuļot
valša taktī
es aizgāju sniegā
un pēdas aiz manis
vējš aizpūta mūžīgā miegā
Nu ko, diezgan pat interesanti ielīst savā dvēselē un meklēt tur
atbildes uz jautājumiem. Un tā dzeja...tā nāk pati, vārdi nāk un
kārtojas uz papīra, izsakot sajūtas. Es pieļauju, ka var rakstīt par
visu, tikai nedrīkst pārāk dziļi tajā pazust. Ja es vēl spēju par šīm
sajūtām rakstīt, tad viss ir labi. Ja nespētu...nu, tad manis te
nebūtu.
C Burve77
Fotoglezna veidota no lāstekām.
|
Spoguliitis: Ja ir shaadas sajuutas un arii drosme par taam uzrakstiit, pie kam skaisti, tad ir gan labi! :) #1 2010-02-23 01:33
Spoguliitis: P.S. Es sho sajuutu saucu par Maartinja Iidena Sindromu. #2 2010-02-23 01:37
dadzisgan: tik tālu prom neej,ja vari,
sarunāts? #3 2010-02-23 06:33
lauvene4: man šodien lēnā diena
skatos kā dzīve plūst garām
cik labi ka izvēlēties
dienu ātrumu varam
Man šorīt tāds uzrakstījās, jo beidzot brīdiena un es tikai slinkoju. Bet tikko paskatījos ārā - lāstekas līdz puslogam un atkal snieg, būs tomēr jāķeras pie lāpstas... :) #4 2010-02-23 13:14
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
