fannija: .. man mīlestība saistās ar rūpēm.

Eneile: Mīlēt sevi nozīmē rūpēties par sevi, darīt to, kas mums nāks par labu. Savukārt egocentrisms bieži vien ir destruktīvs un neko labu nenes.
Salīdzināšana vispār man liekas diezgan muļķīga lieta - jo vai nu baro mūsu lepnību, noniecinot citus, vai arī kā reiz otrādi - rada iespēju nošņurkt. I priekš kā vispār vajag salīdzināt? Vai man obligāti jāsalīdzina hiacinte un jasmīns? Abi ir skaisti un smuki smaržo, bet katrs ir pilnīgi savādāks :)

ssaulla: milet sevi nozimē nedarit pāri ne savam ķermenim ne morāli sevi spidzinat;)
rūpēties..........
nevaru noskatīties uz sievietēm kas skrien dara,kaut neviens neprasa,pašas raud ka sāp mugura,sāp kājas,bet kad piedāvā apsēsties,palīdzēt,tad bļauj,nē nav laika,es pati visu un tad mocās pašas....Nu man šitas neiet kopā ar sevis mīlēšanu....

Just_: 1. Nē, man domāt, tā nav. Sevī pārmīlējies cilvēks nereti ir ļoti nepatīkama persona.
2. Jā, tā ir. Ja zini, ka tev ir trūkumi, kurus tu piedotu mīļotajam vīrietim, salīdzini sevi ar viņu piedod tos arī sev.
3. Egocentrisms ir savu interešu izvirzīšana priekšplānā - vienmēr. Augstprātība ir aklums pret citu labajām īpašībām.
4. Laikam ar ieguldītā smalkjūtības daudzumu. Neviens pieklājīgs cilvēks taču nestaigā pa ielu ar plakātiņu kaklā - es mīlu anniņu/jānīti. par tādu tak smietos., lai kā viņš arī to jānīti/anniņu mīlētu. Tas pats ar sevis mīlēšanu - nevajag to pārlieku izrādīt.
5. domāju, ka atbildi tu pati zini.
Nu, tā kaut kā.

P.s. Vispār, mani nevajag ņemt nopietni.

ssaulla: nuu egocentriska un augstprātīga sterva nav viens un tas pats kas sevis mīlēšana...
sievietēm manuprāt pirmkārt ir jāiemācās milet savs ķermenis tāds kāds ir,rupeties par to,patiksi sev,patiksi i viram,i draugiem..te es piekritu...
augstprātibas robeža manuprāt ir tajā,kad neesi atklāts pret citiem,kad māni citus lai tik iegutu savu labumu,un ja vēl no tā jūties pati labāk..tas jau vairs nav labi.....
Kad esi gatavs samelot par jebko jebkam,lai tik iegūtu savu labumu,un uzlabotu sev pašsajutu....
tās ir tikai manas domas,neesmu mēģinājusi izpētit kas ar ko atšķirās:)
par jautājumu vai jābūt pašam sev mīļākam kā citiem?..hmm....manā uztverē visa ģimene viris benri ir kā viens liels vesels,un te nevar nodalit kuru milēt vairāk sevi vai bērnus..viss normas robežās,proporcijas...

violinn: Man tas strādā šādi. Ja esmu apmierināta, smaidīga, priecīga, tad arī apkārtējiem tas pielīp, īpaši jau vistuvākajiem, cita aura mājās un, lai cik debīli neizklausītos, arī apkārtējie cilvēki liekas pozitīvāki. Ja esmu pārņēmusies, pārgurusi, aprūpējusi visus, bet sev atņēmusi laiku priekš sevis, tad īgnums, sastingums arī apkārt, kaut kas nav īsti kā vajag, nav viegluma, caur mokām viss. Tātad - laiks Arī sev, tas man sanāk tā sevis mīlēšana.
Esmu redzējusi ģimeni, kurā, pēc manas saprašanas, abi divi augstprātīgi, egocentriski tipi. Katram savs Es pirmajā vietā. Acīmredzot, atraduši sevi šādu. Neesam visi pēc vienas receptes taisīti.