Nekad neesmu spējis vārdos aprakstīt sievietei ko jūtu,pret viņu vispār un pēc TĀ.Tas ir kautkas vienkāršs,daudzreizējs,ar nožēlu,ilgām pēc tā ko īsti gribēji un riebumu par to,ko spēji izdarīt.Tādēļ šoreiz lūdzu sieviešu līdzdalību šo jūtu formulēšanā.Lūdzu pielikt pareizos vārdus,var palabot arī manējos...;)

 Jau pirmo reizi tevi redzot kabatas man pampa

Un domās izvirtības ainas spēji panesās

Kur mēs abi trijatā uz lopu iedzenamās rampas /.../

Kur gadus atpakaļ vēl cūku nagi rīvējās...

Nu laiks tas pagājis un mīlai sen jau vietas citas

Ir mašīna un moteļos par naudu klātas gultas

Bet neaizstās nekad tās jaukās izūtas

Kad biji apakšā un zemāk skruzdeļpūznis

Es tiešām domāju,ka esmu dikti labais

Jo atsaucība kā uz mežonīga zirga /../

Tik īstenībā atgriež bļāviens skaļais

Pie punkta "G"ir piekodusies skudra

Un pateici tad visu,ko par mani domā

Ko daru un kā vispār izskatos

Ka Tas un aldziņa man kritiski ir maza

Un smieklīgi,kā ar tiem es rīkojos

Tad mēģināju visu padarīto labot

To mīļo sekojošos vārdos saucot

Tu infekcija,jaunās gripas bacilis

Kas mani nu gar zemi nogāzis

Tu bīstama kā džungļu kurāre

Pret kuru nav man šeitan pretindes

Nu ievainots es paša sirdī

Sniedz kaut vai skūpsta plāksteri...