Dzeja

Ziema un siltums

Siltumu gribas...
Putni koku zaros sabož spalvas
un paslēpj zem spārniem galvas.
Siltumu gribas...
Istabā iekurta krāsns,
Mūsu krūzītēs mežrožu tēja smaržo,
Un es sajūtu tevi tik tuvu
Kā saules glāstu uz vaiga.
Tavas rokas uz maniem pleciem

Ir tik glāstoši maigas...
Tik ļoti siltumu gribas!
Mana sirds klusi un laimīgi dzied,
Jo ziema drīz beigsies,
Un siltuma atkal būs diezgan,

Tā man šķiet.

Magoņupļava

tā nebūs dzeja par atmiņām
un arī par nākotni nē
tā būs viena no pasakām
un ieejas biļete

manā brīnumu pasaulē
kurā rīti un vakari vēli
smaržo pēc mirdzoša lietus
un ikdienas rūpēm un neveiksmēm
tajā nav vietas
nāc nebaidies pasniedz man roku
mēs iesim uz magoņu pļavu
un tur pašā vidū stādīsim

savu fantāzijas un brīnumu koku

C Burve77