Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 06-02-2010 19:47		5 81
Maza kaija lidoja no pašas jūrmalas. Skatījos kaijai acīs, tās nogurušas. Raudzījos kaijai spārnos, tie vakara saulē mirdz, nogurusi kaija, sāp viņas mazā sirds. Cīnījusies ar vētru, draudzeni zaudējusi, nu viņa vientuļa. Vientulība piezogas pie visām radībām, pat akmens skumst ļoti, ja viņam vienam jābūt. Pieglaudos pie aukstā akmens, jutos vienots ar kaiju un akmeni. Kaijas spārni zilgi, tā lidoja projām. Tā lidoja uz jūru meklēt draudzeni. Paliku ar akmeni, man bija labi tā, jo izdzirdēju pukstus, tā bija akmens SIRDS. Tad akmens sirds man teica: paldies, ka paliki .....

Komentāri

Nifer_titi: ...paldies, paliki

2010-02-06 19:49

niica: Skumjas paardomas......

2010-02-06 20:19

Naktsvijole_es: Akmens sirds..jā,dzīva...

2010-02-06 20:37

bucene: Sveiks, ilgi neredzeetais!:)
Pietruukst reizeem Tavu dziļo ierakstu...
Labi, ka neskumsti viens...

2010-02-06 20:43

selenga: Man viss pa vecam,tikai šeit ļoti reti iegriežos,praktiski tikpat kā nemaz

2010-02-08 17:35

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.