nekad nav tā kā vēlētos..

Sen neesmu rakstījusi, dzīv tik krasi pamainījusies, mīļotā vairs līdzās nav un nesaprotu kā esmu viena spējusi pavadīt vairāk kā pus gadu.. Domās viņš ir ikdienu, taču līdzās.. Paspējusi esmu sastrādāt visādas muļķības savā vientulībā un sāpēs..tagad tam pielikts punkts, par savu rīcību jāuzņemas atbildība..vairs nevarēšu domāt tikai par sevi.. Viss it kā notiek uz labu..un tomēr...

Kaut es būtu bijusi kaut mazliet gudrāka...