|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Neurosis, 01-02-2010 18:57 |
|
71 |
Vienas vienīgas nelaimes biezā un tumšā mākonī nolaidās pār mūsu mazo ciematu janvāra otrajā pusē. Lai arī zināms, ka Pats Nelabais var izpausties visdažādākajos veidos un visnegaidītākajos brīžos, tomēr tāds ļaunuma koncentrāts tik īsā laika posmā pārsteidza pat vispieredzējušākos ciema iedzīvotājus. Lieki teikt, ka mūsu mazo baznīciņu šajās dienās gāza augšpēdus. Mūsu ģimene, salīdzinot ar citām, nebija tik cieši saistījusi savu sadzīvi ar reliģiskajiem rituāliem, arī ar muļķīgām māņticībām ne, taču mēs šajā ziņā drīzāk bijām margināļi, nevis vairākuma pārstāvji. Bet, atgriežoties pie nelāgajiem notikumiem, jāatzīmē, ka tie, lai arī šoreiz nākuši milzīgā apjomā, arī agrākajos gados (un gadsimtos) ir bijuši pieredzēti un turklāt ar īpašu rūpību iegrāmatoti ciema arhīvu sējumos; agrākais "ļaunuma vilnis" datēts ar 1796. gada janvāri, kad tikušas aprakstītas vairāk kā piecdesmit mājlopu nāves un kāda pajūga negaidīta noslīkšana upē, līdzi paņemot trīs cilvēku un divu zirgu dzīvības. Arī vēlāko gadu ieraksti parādījuši Nelabo kā īpaši nesaudzīgu izdzimumu - varam lasīt par neskaitāmiem dzemdībās mirušiem bērniem, gripas nopļautām ģimenēm, mežā nosalušām strādnieku grupām. Šausmas pārņem, ja aizdomājas, cik liels skaits no mūsu samērā niecīgā ciema iedzīvotājiem gājuši bojā Nelabā dzīru un postošo izklaižu laikā, kas parasti notikušas tieši gada pirmo divu mēnešu laikā.
Un šogad arī - janvāris. Ciema vecie, jau decembrī skaitot lūgsnas, cerēja, ka gada sākums būs žēlīgs, ka varbūt ies bojā tikai daži dzīvnieki vai, ja arī kāda epidēmija pārņems iedzīvotājus, tad tā būs īslaicīga un bez upuriem. Tomēr Lucifers bija nepielūdzams, savā melnajā plaukstā pusi mēneša turēdams mūsu nolemto ciemu. Viss sākās ar dvīņubrāļu Edžus un Gata traģiskajām nāvēm, nokrītot no skatu torņa meža vidū, un turpinājās drudža pārņemto Alkšbaumu ģimeni, kurā nebija neviens nezināmās kaites neskarts cilvēks; žēl bija noraudzīties, kā spazmu pārņemtā māte nespēj palīdzēt savām mazajām meitiņām. Un tad - postoša ugunsnelaime ciema universālveikalā, kas ēku nopostīja līdz pat pamatiem, nemaz nerunājot par cietušo personālu un bojā gājušajām itāļu apģērbu kolekcijām, kuras ļoti bija iecienījušas ciema dāmas.Un tad - lidsabiedrības "Air France" lidmašīnas nokrišana uz skolas basketbola halles spēles ar kaimiņu ciemu laikā. Un vēl, un vēl. Bet... pietiks. Nav spēka vairs jums, mani dārgie uzklausītāji, ziņot par šīm drausmīgajām likstām, kuras, pat tikai sapņos redzētas, liktu ķermenim baiļu čokurā sarauties. Lai arī vakardien Nelabais no mūsu ciema atstājās, pārtraucot šo nelaimju virkni, man, ak, žēlojiet, nāksies pie tām tuvākajās dienās atgriezties - šogad Lielo Nelaimju un Posta hroniku ciema arhīvā uzticēts papildināt tieši man. Lai mierīgas jūsu naktis, lai slimības nekāpj jūsu gultās, lai dzīvnieki nemet spalvu un necieš badu, jā, to es jums vēlu ar tīru sirdi. Un, ja iznāk, atbrauciet pie mums ciemos, vislabāk - vasarā. Izguldīsim un kultūras objektus parādīsim. Varbūt būs arī jauna itāļu apģērbu kolekcija.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
