Olivia_es: man tieši otrādi :D

Olivia_es: tas, kas izbauda trasē, arī uz ceļa jūtas labi ;) te arī ir putenis, un es priecājos, ka varu sēdēt mājās :) bet nu ar kājām man šitā stihija galīgi nepatīk :)

priesteriene: Man laikam kā Olivijai. Visspēcīgākās emocijas, ja trauksme sakrīt ar puteni, tad lai Dievs stāv klāt, pedālis grīdā un tādā klusā kliedzienā iekšā putenī. Un kad motors apklusis, sirds vēl neprātīgi dun kaut kur deniņos un pulsē rokās, no dzelžainā stūres tvēriena... Man tas ir kā izlādēšanās, kā sajūsma līdz asarām. Kaut kāda stihijas izdzīvošana caur sevi, it kā pārkāpjot kaut kam nepatīkam, tiekot augstāk, jeb iztriecoties tam cauri, pēc kā seko mierinājums, balts klusums visapkārt.:) Nu ja, bet man tā nav ikdiena, jo gadiem māja un darbs ir bijuši vienā ēkā.

violinn: :)Godu pa ceļam kaut kur pazaudēsi?
Es jau atnācu pa kaŗtīgu puteni un vēl tūjām no galotnēm sniegu noķemmēju. Ir skaisti un vaigi sarkani. Sniegs nelīp...nezinu kā Tev sanāks ar sniegavīru.

Naktsvijole_es: man arī patīk putnis,bet tikai tad,ja nav tajā jādodas iekšā,jo esmu pietiekami daudz rakusies tiem cauri..:)

joga: ...ar taadu krietnu burkaanu....:)))