|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Anjilo, 20-01-2010 11:06 |
|
21 |
|
Kā lai panāk atklātību no savas puses pret sevi. draugu atklātību sadzird šur tur. viens, otram ko nodod un tā. bet te no malas skatos un saprotu, ka domāju tā kā ne no malas. nu kur te atklātība? viss vienā pakaļā. bez atbalsta. plāni slīkst, smiltis audzē akmeni. klūpi un celies, tad atkal krīti. vien atceries - skatu uz augšu, skatu uz augšu. vārdu sakot, vārdu krājums apsīkst ikdienas steigā, vairs grāmatas nelīdz. vēl laiks, un kas pēc tam?! pat pāris atsēdētie gadi skolas gaitās neattaisno cerības bijušās.un domas nekad nepierakstīsi. tās vienmēr tiks izķēpātas, pielīdzinātas lasītājam. gribu diktofonu - domu lasītāju. bet ko var gribēt ar tik sausu roku ādu. kā cilvēki Ziemeļos dzīvo? jā un Āfrikā bērni badā mirst. Kalvītis saodies par nezin kādu salīdzināšanu ar citu tautu. šim nemaz nav kauna pārmest. atņem to kas pienācās un brīnās. nebūtu neko noņēmuši vispār ne pīkstiena nebūtu bijis. varbūt. visos laikos garoza maizei bijusi.bet tik un tā. ikdienas likstas, skābais ģīmis. smaidi, bet sirde neliek. terapija esot. taču ko līdz. trīs dienas ierēcu par katru nieku, tagad līdzsvaram trīs dienas raudu.sasodīts, cik man ir auksti. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
