21. gs.

nelaime pēc nelaimes, kad tas vienreiz beigsies?!

Lieākais prieks un laime ko līdz šim esmu piedzīvojusi - elektrības trūkums, zudums, neesamība vai vienkārši neeksistēšana. Vārdu sakot, mūsdienu tehnikas klons spēj izpušķot pirmslaika vērtības - nodeg vadi kā nebijuši, nav saiknes ar ārpasauli, nav vairs nekā. Prieks, ka ugunsgrēks nav bijis, bet tas izmisums, kas Tevi sagaida mājās pēc darba, kad esi pārnācis ceļu caur veikalu ar iepirkumiem, sapņiem par vakariņošanu un atpūtas vilni klubkrēslā čatojot oho?!? Aizmirsti, pat asaras sasalst aiz šoka kas sagaida vietā bez siltuma, gaišuma un mājīguma. Caur prātu skrien versijas: kāpēc, ko darīt, kur skriet, kam zvanīt.....īsta vērtība pārbaudīt vai Tev ir draugi?!