boony: vai lasīt gramatas, skatīties tv, staigāt vientulībā gar jūru pārdomās, arī ir virtuāla realitāte?

Just_: A ko, es zinu gadījumu, kad kādā čatā notika virtuālās kāzas veseliem diviem pāriem, pēc kāzām sākās kaut kāda neuzticība - atkal virtuāla- un visas tās putras rezultātā divas sievietes, kuras viena otru pat redzējušas nav, jau pusotru gadu maitā viena otrai dzīvi tajā vietnē, tomēr prom iet negrasās ne viena, ne otra. "Vīri" gan pazuduši no turienes. Vispār - slimi cilvēki.

oxsara: Virtuāli aizrauteis emocijās ir muļķīgi, lieka prāta čakarēšana. Virtuālo pasauli uztveru kā izklaidi, kā īslaicīgu, tātad man nekaitīgu sava brīvā laika kavēkli. Jūtos tikai kā ieguvēja:))

/dalās pārdomās pa tēmu/

boony: Just, bet tā tas ir bijis vienmēr - sievietes izdzīvojušas virtuālas dzīves "sieviešu romānos" un romantiskajās filmās. mūsdienās mainās formāti - pašas var veidot virtuālos romānus. un es to nesauktu par slimību, bet par dažādās dzīves sastāvdaļu. jo kurš ir noteicis, ka vērties mīļotā vīrieša acīs it ūberpareizi, bet lasīt par to grāmatās ir ūbernepareizi.

Smaidona: Vaidie,meitenes,bet tak cik reižu nau bijis,ka reralitātē mīla ar ir tik iedomu auglis.