|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| dveselite, 16-01-2010 20:53 |
|
91 |
Viņš liek man smaidīt/kaut pagaidām tikai iedomās/...Viņš spēj izstāstīt,kad jūtas nomākts.
Viņš nebaidās atzīt savas kļūdas.
Viņš spēj mani ievikt dejā-kaut ielas vidū/lai arī tas liktos muļķīgi../
Viņš māk ierasties pie manis ,pat nebrīdinot, ar jauku smaidu un mīļu apskāvienu.
Viņš māk izvilkt no manis smaidu,kad man ir pavisam slikti.
Viņš man liek aizmirsties.
Viņš nejautā,viņs vienkārši dara- uzdrīkstas.
Viņš izsijā visu jauko tā - ka tas man liek smaidīt un trīsām skriet pa visu ķermeni,pat sajust smaržu.........
"Pagaidām Tu manās acīs esi tikai mazs zēns, kas līdzinās simt
tūkstošiem citu. Un Tu man neesi vajadzīgs. Bet arī es Tev neesmu
vajadzīga. Tev es esmu tikai lapsa, kas līdzinās simt tūkstošiem citu
lapsu. Bet ja Tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi. Tu
būsi man vienīgais visā pasaulē. Es būšu Tev vienīgā visā pasaulē."
/Antuāns de Sent-Ekziperī/
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
