Nu tā - pripliļi ! :O Naivi vēl ceru, ka tās ir tikai baumas ...

Šādu informāciju publicējis arī Krievijas ekonomikas portāls Slon.ru, atsaucoties uz Bizness&Baltija informāciju. Mediju rīcībā nonācis iepriekš nepublicēts papildinājums līgumam starp Latviju un starptautiskajiem aizdevējiem.

Uzreiz pēc jaunās valdības ievēlēšanas Latvija paziņoja, ka par 10% samazinās pensijas, norādot, ka starptautisko aizdevēju prasības ir izpildītas, tāpēc valsts var saņemt nākamo aizdevuma pārskaitījumu. Starptautiskie aizdevēji gan ar to nebija mierā, tāpēc ierosināja konkrētas prasības, no kurām galvenā bija 2009. gada budžeta izdevumu samazināšana 700 miljonu eiro apmērā. Divus mēnešus ilga sarunas starp Latvijas valdību un aizdevējiem. Šo sarunu rezultātā tika izveidota tā dēvētā «slepenā vienošanās».

Šī slepenā vienošanās bija jāparaksta ne tikai Latvijas valdībai, bet arī visām piecām koalīcijā esošajām partijā, lai gadījumā, ja atkal kristu Latvijas valdība, jaunā nevarētu apstrīdēt šo vienošanos.

2010. gada budžets tika pieņemts pērn gada nogalē un starptautisko aizdevēju pieprasītais 700 miljonu eiro budžeta samazinājums formāli tika izpildīts. Taču decembra beigās notika negaidīts pavērsiens: Latvijas Satversmes tiesa (ST) atzina, ka iepriekš veiktā pensiju samazināšana neatbilst Latvijas Satversmei, turklāt tiesas lēmums paredz atmaksāt pensionāriem neizmaksāto pensiju daļu, līdz ar ko Latvijas budžetā radies jauns caurums.

Redzot, ka Latvija nespēj strādāt pēc norādījumiem, starptautiskie aizdevēji sagatavoja parakstīšanai divus protokolus. Šie protokoli Latvijai paredz atvēlēt īsus, konkrētus termiņus katra uzdevuma izpildei.

Slon.ru rīcībā nonākuši šie abi protokoli - «Saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju» un jaunā «Nodomu vēstule SVF». Galvenais punkts šajos protokolos paredz, ka jebkāds Latvijas Ministru kabineta lēmums attiecībā uz nodokļiem vai valsts garantijām var tikt pieņemts tikai pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju un SVF. Tāpat Latvijas valdībai jāinformē starptautiskie aizdevēji par jebkādiem brīvās vai ietaupītās naudas apjomiem. Novirzīt šo naudu darba tirgus aktivizācijai un sociālajam sektoram, Latvija drīkst tikai caur Eiropas attīstības fondiem.

Tādējādi Latvijai atņemtas tās suverēnās tiesības patstāvīgi noteikt un mainīt savu nodokļu sistēmu. Tāpat lielā mērā tiek ierobežotas valsts tiesības pārvaldīt savu budžetu. Kas attiecas uz 2011.gada budžetu, tad EK un SVF uzstāj, lai Latvija tam sāk gatavoties jau no šī gada sākuma. 2011.gada budžeta sagatavošanai jānotiek pastāvīgā starptautisko aizdevēju uzraudzībā, un gatavam budžeta projektam jābūt iesniegtam apstiprināšanai jau šī gada vidū.

Līdz šī gada septembra beigām Latvijai jāveic valsts un pašvaldību revīzija, lai noteiktu to darbības efektivitāti un izmaksas sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc revīzijas paredzēts lielu daļu valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu deleģēt privātajam sektoram. Tāpat vienošanās paredz palielināt kontroli pār ministriju izdevumiem ar mērķi likvidēt tēriņus darbībām, kuras «nav tik būtiskas».