|
|
Burve77 dienasgrāmata
| Svētdiena 10-01-2010 00:45 |
|
1 45 |
Sniega savaldzinātie /3.turpinājums/Viņa pamodās pārāk vēlu. Līdz autobusam bija palikušas tikai desmit
minūtes. Steigā viņa apģērbās, iedzēra pāris ūdens malkus un metās
lejup pa kāpnēm. Bet kāpnes šorīt bija savādas...lai arī cik soļu viņa
spertu, tālāk par nākošo pakāpienu viņai neizdevās tikt. Laiks kusa kā
sniegs, viņa jau labu brīdi pūlējās tikt lejā pa kāpnēm, bet nekas
neizdevās. Varbūt kāpnes ir ieprogrammētas un nespēj izkļūt ārā no
programmētāja vēlmes visu kontrolēt? Joprojām nesekmīgi pūlēdamās
nokāpt pa kāpnēm, viņa acu priekšā jau redzēja sajukumu, kas valdīs
redakcijā, kad galvenā redaktore ,neizpratnē lūkojoties pulkstenī,
paziņos, ka mākslas nodaļas vadītāja uz sapulci nav ieradusies nezināmu
iemeslu dēļ.
Viņa bija nogurusi, cīnoties ar kāpnēm, un apstājās. Un pēkšņi kāpnes
sāka mirdzēt. Viņa paspēra soli, tad vēl vienu...pakāpieni atdzīvojās,
viņai sperot soli uz katra no nākamajiem. Sāka skanēt mūzika, viegla un
priecīga, apkārt lidinājās raibi tauriņi. Viņa kāpa lejup. Uz savu
paradīzi, uz izeju. Uz laimi.
Sniegs tepat vien bija, bet nesniga. Nogaidīja... |
LianaBlu: atausa atmiņā mani agrie rīti... #1 2010-01-10 01:05
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
