Dienasgrāmatas (blogi)

Neurosis, 08-01-2010 12:52		7 155
Smaidi - tev ir paveicies, mazulīt. Māmiņa ir atnākusi no veikala un atnesusi tev tējiņas, saldumus un komiksu grāmatu. Kamēr tu gulēji, viņa izmazgāja tavas netīrās drēbītes, gludināja zeķītes, mazgāja plīti un vannasistabā berza tētim muguru. Mosties, mazais, ir laiks sevī uzņemt vistas buljonu un mazu biezpiena sieriņu. Tev taču tie garšo, vai ne? Šis ir tavs mīļākais, ar kokosriekstu skaidiņām. Izstaigāju visu pilsētu, lai tikai sameklētu to sasodīto sieriņu. Tieši šīs markas sieriņu. Ar pareizajām skaidiņām. Vai tu to novērtē, sīkais, a? Ēd, stum to savā mazajā mutītē, priecājies, baudi šo mirkli, uzņem enerģiju. Vai es drīkstu piestumt televizoru tuvāk pie tavas gultas? Ak, tu lasi grāmatiņu... Malacis, lasi, lasi, bučmūlīt, saulīt, lasi, mans zaķēn. Tētis ir mazliet iedzēris, bet arī viņš ļoti raizējas par tavu veselību. Mēs gādāsim par tavu nākotni, vismaz daktere teica, ka tev tāda būs. Ja būs, tad būs. Mēs jau tev nopirkām klades un flomāsterus skolai. Tu taču gribēsi iet uz skolu, ko? Tev droši vien būs jāsēž vienā solā ar kādu slimīgu albīnu vai spazmatiķi, bet jūs būsiet draugi, protams, jūs būsiet. Tu, slimiķīt, pieķersies līdzīgiem. Bet tagad gan guli, guli saldā miedziņā, es tev uzklāšu sedziņu ar auseklīti. Dusi saldā latviešu miedziņā. Bet es aiziešu pie tēta, arī viņš grib būt lutināts un mīlēts.

Komentāri

vasks: hmmm...moraale?

2010-01-08 12:56

Neurosis: Ne jau katrs "blodziņā" publicēts teksts burtiski uzprasās pēc morāles noslēgumā. Ja mēs vadīsimies pēc šādas mērauklas, tad lielākā daļa no šī portāla dienasgrāmatās atrodamās informācijas diemžēl būs metama atkritnē. Tāpēc lasīsim Ēzopa fabulas, un priecāsimies par morāles esamību tur.

2010-01-08 13:03

jazzyy: Ārkārtīgi spēcīga iekšējā agresija. Pasīva un turklāt vēl pret bērnu.

2010-01-08 13:04

365diena: ...jā, agresija nepajokam. Un nesaprotu, kāpec zeķes jāgludina...

2010-01-08 13:08

tiritomba: atkal provocē, neurosis, tautu? bija jau aizmirsušies Tavi tekstiņi ... bet nekas, nekas. ir oki. atzīsties, tas nav Tavs garadarbs. zinu, ka nav. vismaz "rāmis" ir paņemts no cita. esmu lasījusi ... :)

2010-01-08 13:12

Neurosis: In fact, rāmis, ja mēs to tā saucam, vai arī drīzāk sauksim to par sveicienu, jā, tas ir Bukovskim, nešaubīgi. Ja tu tieši to arī domāji, par to viņa dzejoli, kas ir bijis arī latviski tulcināts. Varbūt intonācijās un attieksmē pret bērnu ir jaušama šī līdzība. Bet tik un tā vēl ir jānoskaidro, kāpēc zeķes ir jāgludina. Bet mana mamma gludināja bērnībā, es atceros. Arī džīnas viņa man gludināja.

2010-01-08 13:25

roza_luara: a smile to remember

we had goldfish and they circled around and around
in the bowl on the table near the heavy drapes
covering the picture window and
my mother, always smiling, wanting us all
to be happy, told me, "be happy Henry!"
and she was right: it`s better to be happy if you
can
but my father continued to beat her and me several times a week while
raging inside his 6-foot-two frame because he couldn`t
understand what was attacking him from within.

my mother, poor fish,
wanting to be happy, beaten two or three times a
week, telling me to be happy: "Henry, smile!
why don`t you ever smile?"

and then she would smile, to show me how, and it was the
saddest smile I ever saw

one day the goldfish died, all five of them,
they floated on the water, on their sides, their
eyes still open,
and when my father got home he threw them to the cat
there on the kitchen floor and we watched as my mother
smiled

Charles Bukowski

2010-01-23 02:34

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.