|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| magone_2004, 26-12-2009 12:47 |
|
22 |
Par čaumalām....Šis bija lielisks laiks, lai mazie atrādītu savas prasmes un savu varēšanu, bet pieaugušie savas iespējas un savu atļaušanos :))
Svētku burzma nu noskrējusi, tagad drīkst atveldzēties pārdomās. :) Vai kāds palika svētkos nepiedalījies? Es vismaz ne. Es esmu piedalījusies un dalījusies. Vismaz ar tām mājām, kas man kā gliemezim, lai kur eju, vienmēr man līdzi. :)))
Pildījums taču mums visiem viens, tikai tā proporcija dažāda. Kam kodols liels, tam miziņa plāna, bet kam tā biezā čaula, tam šķiet, ka arī tie citi savu mazumiņu tāpat taupa :))) Un tad tie, kas to savu nozīmību tēlo, to siltumu, kura pašos nav, paslepus no citiem laupa...
Bet es ceru, ka tas nav stāsts par mums - par tiem, kas mīlestību nevis prasa, bet spēj pat ikdienišķi izstarot. Tie parasti ir neaizstājami, jo visu prot - pīrāgus cept, grīdu mazgāt un arī vismaz savu dvēseli sakārtot, lai citiem nenāktos žēlot un tādējādi ar emocionālām šņakām un pārpalikumiem no dzīru galda trūcīgi barot to.... Jo nevar jau mīlestību iedot tam, kurš pats sevī to neražo! :))
Un tad jājautā - par ko? Kāpēc nedara to, kas sirdi vieglu dara un domas izgaismo? :)) Es svētkos domāju arī par to - par siltumu, ko katrs sevī rada, ja vien māju sajūtu saprot un te - uz Zemes - piedzīvo. Jo Debesis nevajag meklēt debesīs. Mēs taču sirdī tās visi nēsājam līdzi! :)
Es ceru, ka nevienu šodien neaizvainoja mans sprediķītis? ;)
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
