|
Noslēp skumjas aiz eņģeļa spārna,
Kurš pār zemi sniegpārslas klāj,
Ļauj, lai straujais negaisa ritums
Baltajā putenī virpuļot stāj.
Atstāj pagātnē zibeņu blāzmas,
Melnos mākoņus saulstaros kar,
Lai kā svecīte eglītes zarā
Tava dvēsele atmirdzēt var.
Jautriem soļiem pār augstajiem kalniem
Svētku rūķītis ciemoties nāk,
Prieku, laimi un cerības gaišas
Zemei un debesīm dāvināt sāk.
Iemirdzas zilā debesu sega,
Spožas zvaigznes tur iededzis kāds,
Mēness gaismā vizuļo pļavas,
Paliek krustcelēs nepateikts vārds...
Klusēsim skaļāk, lai dvēseles runā,
Šajos svētkos tik daudz tām ko teikt,
Sniegotās rožlapas uzziedēs rūtīs,
Ziemsvētku brīnums nāks pasauli sveikt!
Tuvojas, lēnām, lēnām Ziemassvētki...ar brīnuma gaidām...tuvojas Ziemassvētku nakts...visbaltākā nakts gadā...
Ziemassvētku nakts ir brīnumu nakts. Katrs cilvēkbērns vēlas tik ļoti, lai kāds, kaut vismazākais, brīnumiņš atlido kā mazs eņģelītis un klusi, klusi pieklauvē pie sirds duravām. Tās tiks atvērtas plaši, plaši. Brīnumiņš tiks laipni uzņemts un sirds mīlestības avotā padzirdīts. Bet brīnumu var sadzirdēt, varbūt pat arī saredzēt tik klusumā. Tieši Ziemassvētku naktī katrs cilvēks vistuvāk satiek pats sevi. Laiks ir it kā apstājies. Cilvēks var sarunāties pats ar savu dvēseli, ar savām atmiņām, saviem sapņiem, ilgām, cerībām. Ziemassvētku naktī reizēm tik ļoti gribas iet pa bērnu dienu takām. Skriet ap visaugstāko egli kā tālā bērnībā. Varbūt sniegpārsliņas, kas maigi, maigi pieskaras vaigiem, atgādina vecāku roku glāstošos pieskārienus...Kā kādreiz...Bērnībā...
Zvaigznes mirdz, mirdz tik spoži. Viena zvaigzne izstaro īpašu gaismu. Tā ir Ziemassvētku zvaigzne. Liekas, ka svētību no Ziemassvētku zvaigznes uz spārniņiem nes mazs eņģelītis. Pasaule ir tik tīra. Cik būtu jauki, ja tāda tā vienmēr būtu. Mazais eņģelītis pačukst-pasaule var vienmēr tīra būt. Un tādu to var saglabāt tikai MĪLESTĪBA.
Tādēļ iesim viens pie otra ar baltu mīlestības ziedu rokās! Vai snieg, vai līst, vai saulīte spīguļo, mīlestības ziedam neļausim novīst! Lai tā smarža piepilda pasaules telpu, tad arī pasaule tīra būs...Kā Ziemassvētku naktī...Kā baltajā naktī...
Gaišus, baltus un svētītus Ziemassvētkus!
Nezaudēt ticību brīnumiem,labajam, mīlestībai...pārkāpt pāri aizvainojumiem un sāpēm...paceliet galvu un paskatieties uz zvaigznēm, tās ir tik tuvu un reizē tālu....esiet priecīgi par katru sīkumu - par siltām mājām, mīļu vārdu, nejaušu cilvēku,kurš Jums uz ielas vienkārši uzsmaidīja...bērnu mīlestību, jo tā ir patiesa...dariet labus darbus un pāri visam lai ir Dieva svētība!
|
