|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| leone, 08-12-2009 15:56 |
|
1 74 |
Reiz sen senos laikos kādā zemes nostūrī kopā sapulcējās visas cilvēka jūtas un īpašības.
Kad GARLAICĪBA bija jau trešo reizi nožāvājusies, NEPRĀTĪBA ierosināja:
- Bet varbūt uzspēlējam paslēpes?
INTRIGA pacēla vienu uzaci:
- Paslēpes? Bet kas tā ir par spēli?
NEPRĀTS paskaidroja, ka viens no viņiem, piemēram, viņš pats būs spēlesvadītājs. Viņš tad aizvērs acis un skaitīs līdz miljonam, bet pārējiemšajā laiku ir jānoslēpjas. Tas, kuru atradīs pēdējo, būs nākamās spēlesvadītājs.
ENTUZIASMS uzreiz paķēra aiz rokas EIFORIJU un sajūsmināti uzdejoja ar viņu. PRIEKS tā lēkāja, ka pat pārliecināja ŠAUBAS. Vienīgi APĀTIJAIgan nekas un nekad nelikās pietiekami interesants, un viņa atteicāspiedalīties spēlē. PATIESĪBA nolēma labāk neslēpties, jo viņu tik un tāgalu galā atrod. LEPNUMS paziņoja, ka šī ir pilnīgi muļķīga spēle un kaviņu vispār nekas cits kā tikai viņš pats neuztrauc. GĻĒVULĪBA ne īpašigribēja riskēt.
- Viens, divi, trīs....., - sāka skaitīt NEPRĀTS. Pirmais noslēpāsSLINKUMS, viņš vienkārši apgūlās aiz tuvākā akmens. TICĪBA pacēlāsmākoņos, bet SKAUDĪBA noslēpās TRIUMFA ēnā, kurš paša spēkiem uzrāpāspaša augstākā koka galotnē. CĒLUMS ļoti ilgi nevarēja noslēpties, katruvietu atdodams kādam citam, jo vienmēr uzskatīja, ka katra no tām irvairāk piemērota kādam no viņa draugiem.
Kristāldzidrais strauts SKAISTUMAM.
Koka dobums BAILĒM.
Tauriņa spārns kā patvērums SALDKAISLEI.
Vēja pūsma tieši piemērota BRĪVĪBAI, un tā viņa arī nomaskējās par vienu saules stariņu.
EGOISMS atrada tikai sev vienam siltu un ērtu vietiņu.
MELI paslēpās okeāna dzelmē (lai gan patiesībā varavīksnē).
Bet KAISLE un VĒLME nolīda dziļi vulkāna krāterī.
AIZMĀRŠĪBA - pat neatceros, kur noslēpās, bet tas arī nav tik svarīgi.
Kad NEPRĀTS jau aizskaitīja līdz 999 999, MĪLESTĪBA vēl joprojām meklēja, kur paslēpties, bet visas vietas jau bija aizņemtas.
Un te pēkšņi viņa pamanīja burvīgu rozā ziedu krūmu un nolēma paslēpties tajā.
- Miljons, - noskaitīja NEPRĀTS un devās meklēt pārējos.
Pirmo viņš, protams, atrada SLINKUMU. Pēc tam izdzirdēja, kā TICĪBAstrīdas ar Dievu, bet par KAISLI un VĒLMI uzzināja tāpēc, ka vulkānsnodevīgi vibrēja. NEPRĀTS pamanīja SKAUDĪBU un saprata, kur slēpjasTRIUMFS. EGOISMU pat nevajadzēja meklēt, jo vieta, kuru viņš bijaizvēlējās, izrādījās bišu strops, un bites, loģiski, izdzina nelūgtoviesi. Dodoties tālākos meklējumos, neprāts pienāca pie strauta, nolēmaveldzēt slāpes un pamanīja SKAISTUMU. Bet ŠAUBAS sēdēja pie žoga unnevarēja izlemt, kurā pusē viņām noslēpties.
Un tā visi tika atrasti: TALANTS svaigā un kupli zaļojošā zālē,SKUMJAS tumšā alā, MELI varavīksnē (bet, ja godīgi, tad viņi slēpāsokeāna dibenā).
Tikai MĪLESTĪBU nevarēja atrast. NEPRĀTS to meklēja aiz katra koka,katrā strautiņā, katra kalna galā, un tikai visbeidzot nolēmapaskatīties rozā ziedu krūmā. Bet, līdz ko NEPRĀTS pašķīra malā zarus,tā izdzirdēja kliedzienu, jo asie rožu dzeloņi savainoja MĪLESTĪBAIacis.
NEPRĀTS apjuka, nesaprata, ko darīt, sāka raudājt, lūdzās piedošanu un,savas vainas izpirkšanai, apsolīja, ka vienmēr būs viņas pavadonis.
Un, lūk, no tā brīža, kad pirmo reizi pasaulē tika spēlētaspaslēpes...MĪLESTĪBA kļuva akla un NEPRĀTS vienmēr ved viņu pierokas.... (C)
|
Kapucino: OO...cik skaisti un romantiski!! Jauki!!!!!! #1 2009-12-08 18:40
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
