Ko domājat Jūs?(protams ja domājat)Dzintars Melnis: Mums nevajag prezidentālu valsti!
Dzintars Melnis
07. decembris 2009 23:23
if (typeof shareit === `function`) { shareit(`load`,`http://www.delfi.lv/a/28562587`);
"Domburšovs", kurā tika uzaicināti neseno
piketu rīkotāji, noslēdzās ar atziņu, ka nevienu šobrīd neapmierina
valsts politiskā sistēma, neviens nevēlas nākamā gada rudenī veikt
izvēli starp slikts un vēl sliktāks, bet citas izvēles nav, ja vien
neskaita dažu cilvēku popularizēto ideju par prezidentālu valsti.
Nudien nedomāju, ka tā ir pat izskatīšanas vērta versija. Ja mēs pie
patreizējās valsts iekārtas nespējam ietekmēt atsevišķas partijas
"uzvedību", gribētu zināt, kā vēlētāji spēs ietekmēt prezidentu, kura
rokās ir visa vara? Muļķīgākais šajā situācijā šķiet spriedums, ka mums
nav citu variantu. Ir.
Neko pārlieku jaunu nevajag izgudrot:
piedāvāju Latvijā ieviest novadu vēlēšanas sistēmu. Respektīvi, katrā
novadā tiek ievēlēts noteikts neatkarīgu
deputātu skaits proporcionāli novada iedzīvotāju skaitam pret Latvijas
pilsoņu skaitu. Lai izvairītos no plaša, iespējams, samudžināta šīs
vēlēšanu sistēmas izklāsta, atļaušos vien minēt, manuprāt, svarīgākās
priekšrocības.
- Momentāni tiek likvidēta vismaz šobrīd
bankrotējusī partiju sistēma. Partijas tiek burtiski likvidētas. Tiek
likvidēta to ietekme, to lobiji kļūst par vienkāršiem mirstīgiem
miljonāriem. Izbeidzas spriedelējumi par partiju ietekmi konkrētā
ministrijā, valsts uzņēmumā. No valsts uzņēmumiem nepazūd nauda, kas
vēlāk tiek tērēta partiju atbalstam. Kā šķira pazūd valsts uzņēmumu
partiju ieceltie pilnvarnieki.
- Beidzot sāk parādīties kāda
noteikta jēga deputātu darbam. Katram jāsāk individuāli, atbildīgi
domāt par to, ko viņš dara, par ko viņš balso. Tā varētu būt pietiekami
liela atšķirība no šobrīd svarīgās deputātu spējas ievērot, vai
frakcijas vadītāja īkšķis ir augšā vai lejā pirms kārtējā balsojuma.
Iespējams, ka pat izdotos sagaidīt Latvijai tik retu parādību, kā
deputātu individuālie priekšlikumi valsts dzīves uzlabošanā.
-
Viļoties kādā deputātā, nevajag uzreiz piesaukt prezidenta tiesības
atlaist Saeimu vai bezspēcībā plātīt rokas. Iedzīvinām Saeimas
atlaišanas ideju, to reducējot uz katru deputātu atsevišķi. Respektīvi
- nepatīk ievēlētais deputāts, konkrētajā novadā savācam parakstus,
uztaisām novada balsošanu un viens korumpants vai sliņķis ir nost, bet
Saeima turpina darbu. Viņa vietu ieņem novada deputāts, kuram pietrūka
vismazākais balsu skaits, lai tiktu Saeimā.
- Kā jau pieminēju,
lobiju (uzpircēju) darbs kļūst krietni grūtāks. Sarunāt, piekukuļot 51
deputātu ir krietni grūtāk, nekā vadošās partijas šefu, it īpaši, ja
deputātu, kurš sācis dīvaini balsot, novadnieki bez liekām problēmām
spēj atlaist (vēlētāji nav tiesneši - viņiem nav jāklīst pa juridisko
mudžekļu labirintiem, lai pierādītu acīmredzamus faktus. Deputāts
nedarbojas - laukā no Saeimas.).
- Uz ministru posteni var
pieteikties jebkurš, ir vai nav deputāts - Saeima uzklausa, balso un
ievēl kandidātus. Varbūt derētu likvidēt pogu "atturas", lai balsošanas
process nevelkas garumā? Diez vai "atturas" ir pieņemama atbilde,
lemjot valstiski nozīmīgas lietas.
Nedomāju te
uzskaitīt visas šīs vēlēšanu sistēmas priekšrocības un arī trūkumus.
Tas paliek jūsu ziņā. Galvenais, lai jūs saprastu, ka Latvija nav
plakana, tā nebalstās uz trīs vai sazin cik tur vaļiem vai ziloņiem un
nebūt ne visas idejas, ko piedāvā pie varas esošie, ir vienīgās
iespējamās. |
