day ten

Pilnīgs emocionālais izsīkums. Bezcerības un bezspēcības sajūta. Jau vairākas stundas sēžu neko nedarot. Domas slīd no viena notikuma pie cita, no rūpēm un pasaules likstām pie dziļākajiem jēgas meklējumiem.

Es mēģinu neko no izdarītā vai neizdarītā nenožēlot. Es neko nenožēloju. Vēljoprojām meklēju, ar cerību pilnveidoties. Meklēju, pa vienai vien lasot patiesības drumstalas, kas izkaisītas visu dižo jēgas meklētāju piezīmēs. Reizēm man gribas kā fideistam lēkt nezināmajā, bet tad mani piemeklē racionālista šaubas, vai pat nīčiskais noliegums, dusmas un tiekšanās pēc pašas izdomāta ideāla.