Dienas mijas ar nedienām

Ja pirms pāris dienām jutos ne tā, tad šodien dejoju, kaut nupat atvadījos no 200 lašiem:) Nauda laikam ir tam domāta, lai, līdz ko saņem, tā atdotu prom... 

Šorīt mani pamodināja meistara zvans, mašīna gatava. Pēc stundas skatos pa logu, kā kāpj mans bērītis augšā kalnā pie mājas. Aizvedu meistaru atpakaļ uz servisu, izlaidu vienu riņķi, un garīgais ir atkal oki doki:) Cik viegli tagad spiežas sajūgs! Braucu un domāju, cik gan maz cilvēciņam vajag, lai viņš atkal justos labi. Un tā tās dienas mainās - priecīgās ar ne tik priecīgām, tā laikam dzīvē iekārtots. Mūžīgais lietus arī, šķiet, būs rimis. Šorīt agri braucu ar riteni uz darbu, vēl tumšs, tik gandrīz apaļais Draugs  rādīja man ceļu:) Atpakaļ braucu lēni un izbaudīju to klusumu, kas visapkārt, neviena cilvēka, nevienas mašīnas pa ceļam. Tik Mēness un es:) Arī darba lietas ir sakārtojušās uz kādu laiku. Priekšā veselas trīs brīvdienas! Skatos kalendārā, ka pēc divām nedēļām kārtējais mazais atvaļinājumiņš! Vai nav jauki?:)