Dienasgrāmatas (blogi)

evana, 01-12-2009 21:41		10 72
Tāda dīvaina tukšuma sajūta. Emociju nulle, tik reizēm tādi vāji iespaidu uzplaiksnījumi... Bet galvenais, ka šajā situācijā es sapratu, ka neesmu viena un ka apkārt ir daudz jauku un foršu cilvēku, kas jūt līdzi un saprot, un atbalsta un kā nebūt pat cenšas palīdzēt. Uzzināju, tā sacīt, kas ir mani īstie draugi - kas ir tie, kuriem var uzticēties... Dažos cilvēkos arī mazliet vīlos, bet tas acīmredzot nāk tikai par labu, jo turpmāk zināšu, pie kā vērsties un pie kā ne...

Komentāri

Blaze: Nu jā, senzināma patiesība, ka lieli sūdi domāti vērtību (un draugu) pārvērtēšanai. Un forši, ka Tev pozitīva bilance.

2009-12-01 21:43

evana: Par pozitīvo man arī prieks. Cilvēcība patiesībā ir daudz lielāka vērtība par mantisko un man prieks, ka apkārt ir tomēr tik negaidīti daudz...cilvēcības...:)

2009-12-01 21:47

Blaze: Zini, man šajos krīzes laikos sāk attīstīties teorija, ka cerības izdzīvot ir tikai cilvēcīgajiem. Pārējo problēmas arī cilvēcīgajiem vairs nepietiek ne resursu, ne enerģijas risināt:) Laikam jau būsi pelnījusi to atsaucību:)

2009-12-01 21:51

evana: Pelnījusi vai nepelnījusi, bet atbalsts (da jebkāds) tiešām palīdz dzīvot tālāk. Galu galā, dzīve nebeidzas ar to vien, ka kāds neģēlis atstājis bez riteņiem un vēl ar kredītu...:)

2009-12-01 21:57

izrakums: tu par to autinju seero ? vai jau citas probleemas?

2009-12-01 21:53

evana: joprojām par autiņu... citas problēmas būtu pārāk daudz tik īsā laikā...:)

2009-12-01 21:55

Offelija: Kas ar Tevi tur notiek, tai tālajā Rīgā?? Hmmm....

2009-12-02 09:00

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.