No rītiem prom,

Un vakariem,

Un gadījuma sakariem,

Tā noteikti reiz pasauks mani,

Lai kaut kur tālu projām

Vestu.

Tā patiesība vienīgā,

Ko apstrīdēt nebūt nav

Vērts,

Reiz viņai būšu

Zelta vērts,

Kaut zelta viņai

Nevajag.