Parakņājos savu"" patieso"" stāstu arhīvā.Mans otrais randiņš..../daži jau būs lasījuši,atvainojiet!/
Par savu pirmo oho randiņu vēl nerunāšu,jo tas arī bija ļoti savāds,bet ,lai jau noilgums iestājas....
Sākums te oho-vēstules,telefona zvani,nejauši mājieni,ka varam saskrieties tur un tur,tikos un tikos..bet neīstenojās.Vienmēr pagājām viens otram garām...:D Viņš bildi nesūtīja,nesūtīja....slēpās,bet ,likās sakarīgs cilvēks,kurš izcēlās ar dažādām no grāmatām lasītām dzīves gudrībām,teicieniem.Bija daži mājieni uz intimitāti,bet ne uzbāzīgi.Uzmanības apliecinājusmi te,ar sms ,zvani.Vienmēr apjautājās par omu,darbu,veselību.Neko piesieties.Aizsūtīju bildi,bet pretī tā arī nesagaidīju.Mans paziņa zināja ,ka esmu sieviete,kura apmeklē regulāri manikīru,frizieri,solāriju,jo esmu darbā,kur jābūt vienmēr""uz strīpas"".
Beidzot vienojāmies par tikšanos.Parkā.Sapucējos,jo nebija ne mazākās nojausmas KO satikšu.Sarunājām sazvanīties.Tā nu staigāju pa parka zonu,klabinot savu balto zābaciņu papēdīšus un šaudot actiņas uz visām pusēm.Redzu tikai mammukus ar bērņukiem,ulmaņlaika dāmas laiski sarunājoties...Viens otrs steidzīgs kantorists....Neviens,kuru varētu uzdomāt par mana nāciena iemesla objektu,nesaskatu..Te ievēroju vienu vīreli ,kurš itkā ko meklē,aizslēpjoties aiz avīžu kioska stūra.Jau paņemu ""uz grauda"",vēroju.Vīrelis izlien no kioska aizmugures,pēta avizes,bet acis ko meklē...Ahā!Vai tiešām šis būs tas mans objekts?
Saņemos un zvanu!-
Kur esi?Nevaru sagaidīt?
Man ausī-
bet kur tu esi?
Atbildu -
tepat,liekas,ka skatos uz tevi.Esi pie avīžu kioska!
Atbilde-nē,tikai nāku!
Redzu,vīrelis naski aizmetas pa taciņu....
Man zvana-
Nu ?Kur esi?Neredzu tevi!
Atbildu-
Tepat ,netālu no avīžu kioska,kur tu aizskrēji?
Nāc uz to kiosku.
Redzu,vīrelis atkal parādās un nosēžas uz soliņa!
Es klāt!
Sveiks ,NNNN!Ko tad nu tā bēgi?
NNN atbild-
Neesmu nekāds NNN,bet RRRR!
Kāpēc man meloji?Labi,labi nav jau svarīgi.
Nu sāku viņu apskatīt,jo abi sēžam uz soliņu blakus.Nu pēc skata -atbilst uzdotiem gadiem,zobi vietā,kožļeni košļā/varbūt cer uz kādu buču!/Cilvēki iet garām uz visi mūs nopēta.Esam tik ļoti atšķirīgi.Cenšos nomierināties,jo nevērtēju cilvēku no ārienes.....bet...nu te sāku pētīt-kurpes pašās lētākās tirgus prece,zeķes,kuras pārdod pakās pa desmit/vienreiz lietojamās/Krekliņa aproces tīras,bet ļoti apskurbušas,Vējjakai slēdzītis ar drāti savilkts.Bet sarunas tīri pieklājīgas,pat jautras.Birst komplimenti manās ausīs kā cukura graudiņi-saldi ,patīkami...Te ""apšauj`` viņš savas rokas man ap vidu...esot loti seksīga,bijis mani iedomājies resnāku...Tu redz ko!Kādas prasības!Tā nu sarunājoties vārds pa vārdam tiek bīdīta doma iet uz kādu tur konspiratīvo dzīvokli.jo es viņam ļooti patīkot.Atsaku,ka neesmu nākusi ,lai tulīt un tepatās viss notiktos.Vajag taču iepazīt klātienē un saku,ka neesmu pārliecināta,ka man esi tīkams.Tieku skauta aizvien ciešāk...kožļenes smarža jau kņudina degunu...Un cilvēki skatās....Teicu,ka šodienai pietiks,ka man vēsi,agrs pavasaris taču...Nu tad es Tavam vīram izstāstīšu,ka ej uz randiņiem ar ohoiešiem./ne par ko nebrīnītos,ja tas arī notiktu,jo pus gadu bijām jauki sarakstījušies,neko neslēpjot/Pateicu,lai stāsta vien.Tikpat neticēs!
Tad sekoja zvani dienā,naktī.....nācās nomainīt telefonu,niku.Lūk kāda mana pieredze ar otro randiņu! |
