Atkal...kkas pietrūkst...

Mūžsenais jautājums - kas nepieciešams pilnai laimei, lai Tu būtu laimīgs un mierā ar sevi...

Nauda? Naudas nekad nebūs gana, tāpēc nav vērts vērts pēc tās visu laiku tiekties...Mērķis nekad netiks aizniegts...Jo vairāk naudas, jo lielākas ieceres un iegribas...un atkal naudas par maz....Mazāk naudas, mazāk nepieciešamību...nauda tā nav.

Māja? Vieta, ko saukt par mājām, vieta, kur jūties kā miera ostā...Vieta, kur vienmmēr gribas atgriezties....jā, noteikti. Man tādas vietas nav. Ja būtu, vai būtu laimīga? Nē, bet nedaudz laimīgāka gan :)

Draugi? Jā, noteikti, bet īsti un patiesi draugi, uz kuriem vari paļauties, kuri mīl Tevi tādu, kāda esi, kas nepin aiz muguras intrigas, kas neizmanto Tevi savtīgos un egoistiskos nolūkos...Īsti draugi...starp kuriem nejūties vientuļs...Vai man tādi ir? Nē nav! Kāpēc? Jo esmu vienpatne! Vai es būtu laimīga, ja man tādi būtu? Nē, bet noteikti laimīgāka :)

Darbs? Noteikti, bet darbs, ko Tu dari ar prieku un aizrautību, kas Tev padodas un dod iespēju sevi pierādīt...kas liek nospraust mērķus un mest izaicinājumus...darbs, uz kuru Tu ej ar nepacietību!!! Man tāds ir! Vai esmu laimīga, nē!

Darba vide? Darba vide ir vēl nozīmīgāka par pašu darbu ko dari...Ja dari, kas Tev tīk, bet darba atmosfēra ir vnk neciešama, no darba nav nekāda prieka un gandarījuma...Mana darba vide ir katastrofa...Laimīga tur nebūšu nekad, bet ko darīt, jāpieslīpējas...

Veselība! Ļoti svarīga un ne tikai man pašai, bet arī maniem draugiem un tuviniekiem...Paldies Dievam, bet vai tāpēc esmu laimīga? Nē!

Ģimene! Nezinu, kādai jabūt īstai ģimenei. Manā uztverē tā ir ģimene, kur galvenā vērtība ir saticība, pavarda siltums un mīlestība, nevis pārticība vai sabiedrības stāvoklis. Cik daudzi vecāki strādājot ntajos darbos, lai nodrošinātu savai atvasei labklājību aizmirst, ka tai mazajai atvasei nevajag neko vairāk kā pārtiku, apģērbu un pats galvenais - mīlestību, kopīgi pavadītu laiku, kopīgus piedzīvojumus, nevis to naudu....Atvasei izaugot, ģimene ir tie cilvēki un tā vieta,   kur viens otru uzklausa, saprot, atbalsta, palīdz...viens par visiem, visi par vienu! Ģimene, kurā jūties mīlēta un vienmēr gaidīta...uz kuru vari paļauties jebkurā dzīves situācijā...Man tāda ģimene ir un esmu bezgala laimīga par to :)

Mīlestība? Cieņa? Manā uztverē, pati būtiskākā un nepieciešamākā laimes sastāvdaļa...Mīļotais cilvēks...Manā uztverē, bez mīlestības Tu nekad nebūsi līdz galam laimīgs un piepildīts, lai arī Tev būtu visas augstāk uzskaitītās vērtības un Tu tajās visās justos laimīgs...Tev viss būtu, bet Tev kkā trūktu...īsta un patiesa mīlestība, caur kuru visas pasaules problēmas pārdzīvot ir divkārt vieglāk...melns vairs neliekas tik melns un neizturamais vairs neliekas tik neizturams...Saticība, uzticība, uzticēšanās, atbalsts...kopīgas intereses...saprašanās bez vārdiem....saskaņa...atver acis, kad sapņo ar vaļā acīm...!!!!!!!!

Pārāk daudz mēs gaidam no šīs dzīves...pārāk maz dodam... novērtējam, kas dots un kas atņemts...un tieši, kas atņemts, norāda ceļu uz laimi... kamēr neiemācīsimies vairāk dot nekā ņemt...kamēr vairāk nedomāsim par citiem nekā par sevi...tikmēr nebūsim laimīgi!!!