Vīrusi.
Latīņu val.: lat. virus inde
cilv. un dzīvn., augu un baktēriju slimību ieros-i, kas spēj vairoties tikai dzīvā šūnā. Baktēriju slimību ierosus sauc par bakteriofāgiem. VĪRUSI ir daudz sīkāki par baktērijām un saskatāmi vienīgi elektronmikroskopā. VĪRUSI ir parazīti ar samērā vienkāršu uzbūvi: to iekšējais saturs nukleokapsīds, kas sastāv gk. no nukleīnskābes, ieslēgts noteiktas formas olbv. čaulā kapsīdā, ko dažiem VĪRUSI vēl klāj īpašs apvalks. Pēc nukleīnskābes veida visus VĪRUSI iedala ribonuklemskābes (RNS) un dezoksīribonukleīnskābes (DNS) VĪRUSI. Pēc iekļūšanas šūnā VĪRUSI zaudē olbv-u (proteīnu) apvalku, bet nukleīnskābe, VĪRUSI ģenētiskās informācijas nesēja, pakļauj sev šūnas biosintētiskos procesus. Šūna sāk ražot jaunu VĪRUSI uzbūvei nepieciešamās sastāvdaļas, pēc tam pati iet bojā, bet gatavie VĪRUSI atbrīvojas no šūnas, iekļūst citās veselajās šūnās, un VĪRUSI vairošanās process var sākties no jauna. Pie RNS VĪRUSI
pieder enterovīrusi, rinovīrusi, reovīrusi, arbovīrusi un miksovīrusi.
Enterovīrusi un rinovīrusi ir vissīkākie. Enterovīrusu (zarnu VĪRUSI) grupā ietilpst poliomielīta ieros., kā arī ECHO un Koksaki VĪRUSI, kas var ierosināt dažādas nervu sistēmas un muskulatūras slimības, piem., serozo meningītu, encefalītu, miokardītu (f enterovirusālās slimības). Rinovīrusi un reovīrusi ierosina iesnas un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Lielajā arbovīrusu grupā apvienoti VĪRUSI, ko pārnēsā posmkāji, gk. ērces un odi. Arbovīrusi ir encefalīta un dzeltenā drudža ieros. (f arbovirusalās slimības). Miksovīrusu grupā ietilpst gripas, paragripas, epidēmiskā parotīta, masalu, masaliņu un trakumsērgas ieros-i. Pie šās grupas pieskaita arī putnu un peļu leikozes VĪRUSI. Pie DNS VĪRUSI pieder adenovīrusi, herpesvīrusi, poksvīrusi (baku VĪRUSI), cilv. un dzīvn. papillomu un dzīvn. audzēju VĪRUSI. Adenovīrusi ir augšējo elpošanas ceļu iekaisuma, konjunktivīta, keratokonjunktivīta un gastroenterīta ieros-i ( adenovirusālās slimības). Herpesvīrusi ierosina pūslīšu izsitumus uz gļotādas un ādas, vējbakas, jostas rozi. Poksvīrusi, lielākie no visiem VĪRUSI, izraisa cilv. un dzīvn. bakas. Inf. perēklis parasti ir slimais organisms vai veselais VĪRUSI nēsātājs (f vīrusu nēsāšana). Inficēties var ne tikai tieša kontakta ceļā, bet arī ar inficētu barību un ūdeni. Daži RNS un DNS vīrusi onkovīrusi ierosina ļaund. audzējus. Pret VĪRUSI inf-ām organismu aizsargā nespecifiskie VĪRUSI inhibitori un interferons. Pēc pārslimošanas izveidojas imunitāte, ko rada antivielas, kuras neitralizē VĪRUSI inf. ierosinātāju.
Avots: Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.
Vīruss (latīņu: virus - inde vai toksīns) ir neliela daļiņa, kas nespēj augt un vairoties ārpus saimniekorganisma. Vīrusi ir šūnu eikariotus, bet tās, kas inficē prokariotus, sauc par bakteriofāgiem.
Ir
tikuši izraisīti strīdi par to, vai vīruss ir dzīvs organisms, vai nē.
Vīrusu infekcijas cilvēku vai dzīvnieku organismos visbiežāk izraisa
imūnsistēmas pretreakciju un slimību. Bieži vīruss tiek pilnībā
neitralizēts saimnieka imūnsistēmā. Antibiotikas uz vīrusiem neatstāj
nekādu iespaidu, toties antivīrusu zāles ir tikušas izstrādātas, lai
pielietotu dzīvību apdraudošos gadījumos.
Parasti vīrusi sastāv no nukleīnskābes (DNS vai RNS) fragmenta, kas satur vīrusa ģenētisko informāciju, un olbaltumvielu apvalka. |
