Bēdīgi

ka neprotam vairs ne par ko priecāties, tik gausties un gausties  un pie visa vainot citus... No rīta piecēlos moža un priecīga par to, ka ir brīvdiena, ka ārā ir silti, ka māja ir silta, kaut vakar tik pusdienā kurināta, ka ledusskapī gaida rasols, kad to taisīšu, ka zīlītes priecīgas čivina gar savu bumbu uz balkona - tik daudz par ko varu priecāties, bet, ienākot te un palasot pirmos DG ierakstus, viss iekšā sāk raustīties - to nevajag un to nevajag...

Es šoreiz neatbildēšu uz komentāriem, ja tādi būs, piedodiet, es iešu ārā, lai nesabojātu sev visu dienu . Jauku šo brīvdienu visiem, pavadiet to pēc savām vēlmēm!