|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| selenga, 15-11-2009 17:38 |
|
65 |
Varam steigties vai nesteigties,
smieties vai raudāt,
Ceļš no tā nekļūs ne īsāks, ne garāks,
un rudens nakts raudās.
Nekritīs vairāk zvaigžņu,
un gaišāk negaismos spuldzes,
Un notekcaurulēs tāpat
jumtu asaras guldzēs.
Bet atnāks rīts .
Un saule atkal spīdēs.
Un sirds atkal laba būs.
Un sirds atkal spītēs.
Un tā bez gala un malas....
Un tā līdz pēdējai dienai....
Un tad mēs apstāsimies-
priekšā būs siena,
Aiz kuras aizgājušie
atpakaļ vairs nenāk.
Bet viss būs tāpat,
viss būs kā senāk.
Ja mēs to zinām,
tad kālab neesam tikai labi?
Un kādēļ no dzīviem kokiem
jāiztēš miruši stabi?
/D.Avotiņa/ |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
