Tu aizgriezies,mati noplīvo,
siržu sajūgs atslēdzies,
mīlas skurbums paslēpies,
es nesaku neko,
es tevi paceļu,
tu mani uzlūko,
lūpas sakniebusi, uzlūko,
līdz mūsu ēnas atkal dejot sāk,
līdz mulsais pieskāriens,
un sirdis tuvāk nāk,
silta elpa atbruņo,
lai kā ar sirds man asiņo,
un neprāts atkal sākties var,
šo nakti neviens lai neaizskar,
tā nakts ir naivajiem,ne stiprajiem,
tā nakts ir mīlestībā jukušiem,
par rītu nedomāt var tikai laimīgie,
par ko gan viņiem justies vainīgiem?
Nāks rīts ar aukstu ziemas dvašu,
nāks rīts ar pajukušiem pelmeņiem,
nāks rīts ar izirušiem dzīpariem,
nāks rīts lai divas sirdis atkal šķirtu.
|
