Nevaru neuzrakstīt!

Balts labrīt visiem! Tiešām nevaru neaprakstīt šo skaistumu:) Tik balts piektdienas rīts! Izskrējām jau ar bērīti vienu līkumu, kājas gan viņam drusku slīdēja un laikam arī nosala :) Nu dzeru savu rīta kafiju ar karstajām siermaizēm un veros ārā pa logu. Cik mierīgi un klusi snieg, kā tajā dziesmā - smalki, kā vissmalkākie milti! Toties egles un arī visi pārējie koki apsniguši kā pirms Ziemassvētkiem, vēja nav, laikam arī viņš priecājas par šo skaistumu. Tas nevienu , manuprāt, nespēj atstāt vienaldzīgu, arī ziemas nīdējus. Tas baltums uz brīdi liek aizmirst visas nebūšanas, kuru šobrīd netrūkst, un liek pasmaidīt:)

Drusku vēl papriecāšos, skatoties pa logu, varbūt atnāk stirniņas, putniņi jau šiverē, un tad ņemšu slēpes, skatos, ka ir vietiņas, pa kurām jau var izlaist pirmo riņķi, kaut tikai 6.novembris. Tik ātri laikam vēl nekad neesmu uzsākusi slēpošanas sezonu.