|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Andinja, 02-11-2009 17:12 |
|
1 50 |
Morāle.Sēž uz zara tārpiņš un skatās uz jaunu, tikko izplaukušu, sulīgu
lapiņu. Domā pie sevis - tūlīt es turp aizrāpošu un to lapiņu apēdīšu,
kā man būs labi, kā es paēdīšu.
Zariņu augstāk sēž strazdiņš un skatās uz tārpiņu, un domā - hmmm, kā
man gribās to tārpiņu apēst. Bet paskatās uz lapiņu un noprot tārpiņa
nodomus un domā pie sevis - paga, paga, es pagaidīšu, lai tārpiņš apēd
to lapiņu un tad viņš būs vēl sulīgāks, vēl garšīgāks...
Sēž zem koka lapsa un skatās uz strazdiņu, bet tad pamana, ka tas
skatās uz tārpiņu un saprot, ka strazdiņš apēdīs tārpiņu pēc tam, kad
tas apēdīs lapiņu. Un tad lapsa nodomā - es pagaidīšu, kamēr tas
strazdiņš apēdīs to tārpiņu un tad nobiedēšu; viņš būs tik apmierināts
ar sevi, ka nobīsies un no pārbīļa nokritīs no koka un tad es viņu ātri
un viegli apēdīšu....
Pāris kokus tālāk sēž vāvere, skatās uz visiem un smejas, smejas,
smejas līdz nelabumam. Beigu beigās sasmejas tik ļoti, ka nokrīt no
koka un iekrīt peļķe.
Morālē šim stāstam ir sekojoša - jo ilgāka priekšspēle, jo slapjāka vāvere! |
Andrejs1987: :D ibio! :D sitais labs :D #1 2009-11-14 13:10
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
