Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 30-10-2009 10:59		8 164
Es sev vienmēr jautāju: kāpēc cilvēki nespēj saglabāt mīlestību? Kāpēc ir tik grūti ik dienas dzīvot kopā? Es domāju, ka mēs paši sevi apkrāpjam. Mēs zvēram, ka mīlam otru, bet patiesībā mīlam paši sevi, savu paša "es". No otra prasām pārāk daudz. Tam otram ir jābūt draudzīgam. Otram vajag mani apbrīnot, nēsāt uz rokām, manis dēļ iet caur uguni un ūdeni. Viņam nedrīkst būt slikts garastāvoklis un savas vājās puses. Ak vai, ja viņš mani kritizē! Mazākā vilšanās,- un mana sirds ir dziļi ievainota. Mēs pārāk maz domājam par to, ko mēs otram esam parādā, ko mēs viņasm varam dot, ko mēs otra labā varam darīt. Nesaki pārāk ātri: "Tu mani nemīli." Vismaz tik ilgi, kamēr tu pats neesi atdevis visu. /Fils Bosmans/

Komentāri

saulesjuura: nopietnas pārdomas...un šķiet, ka tā arī ir...bieži...bet...NE VIENMĒR...
Ir cilvēki, kuri spēj būt laimīgi arī dodot un dāvājot - gaismu, mīļumu, smaidu :))

2009-10-30 11:09

selenga: Protams.

2009-10-30 11:10

bucene: Es arī bieži sev tā jautāju...

2009-10-30 11:57

selenga: Un kādu atbildi atrodi?

2009-10-30 11:58

bucene: Vēl neesmu atradusi kā Bosmans, vēl meklēju...bet gadi iet...

2009-10-30 12:02

selenga: Es arī vēl meklēju...

2009-10-30 12:13

jarmigele: Ne tas ir devējs, kam ir, ko dot, bet tas, kurš dod, sev neprasot...

2009-11-02 14:35

Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.