Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 30-10-2009 00:07		10 81
Ūdens ainava - vienalga, ezers upe vai jūra - skaidro un atvieglo. Ikdienas nesamie smagie baļķi peld un nes mūs. Mūsu laika negals - neapmierinātība - varbūt izskaidrojams ar to, ka nav iespējas un vēles laiku pa laikam iegriezties klusuma joslā - pārvērsties augošā kokā. Viens no iemesliem, kādēļ mūslaiku bērni grūti audzināmi: modernajos dzīvokļos nav neviena noslēpumaina kaktiņa, neviena pagraba, neviena apburta dārza, kur mazajam cilvēkam paslēpties un kā puķei vai kociņam sevī augt. Svešu cilvēku sabiedrībā, kuri savas mēles nepārtraukti kustina aplamā pārliecībā, ka tādā veidā atradis ceļu uz tuvcilvēku, klusums tiek nogalināts un radīta garlaicības inde. Sievietes, papēžiem skaļi klaudzinot, žvadzinot rokassprādzēm, cer ar trokšņiem aizbaidīt garlaicību, nīgrumu un mazvērtības izjūtu. Vīrieši, kas runā nevajadzīgi skaļi, nav varējuši iekarot sev iecerēto stāvokli. Jau skolā bērniem vajadzētu mācīt, ka kliegt ir tikpat nepieklājīgi kā spļaut. Klusums salasa izkaisītos spēkus, atver vārtus uz lietu būtību. Klusumā mēs saplūstam kā ar savu patību, tā ari ar dievišķajiem spēkiem mūsos un pār mums. Divsaruna ar iemīļoto “tu", ar grāmatu, ar mūziku iespējama tikai klusumā, koncentrācijā, atšķirtībā. Mūsu iekšējā un ārējā pasaulē tik daudz trokšņu, ka arvien vairāk zūd spēja klausīties klusumā - un ne tikai klusumā, bet ari smalkās skaņu atēnās. Valoda atšķir: ieklausīties, paklausīties, uzklausīt, saklausīt, bet sadzīvē mēs to reti darām. Lai sarunas partneri saprastu, klusuma jūrā jānogremdē paša “es", gruzdošās rūpes un mokošais nemiers, klīrība un valdkārība. Kas starp teiktiem vārdiem nesadzird ari nepateiktos, nespēj būt draugs /iHabija Peress/

Komentāri

Vikinja: Man arī šķiet - dzirdēt un sadzirdēt .. tās ir pavisam dažādas lietas!

2009-10-30 00:09

selenga: ...un izjust,saprast...

2009-10-30 00:13

Vikinja: Lai izjustu, saprastu .... tur vajag vēlēšanos otru saprast, izjust un pieņemt otru tādu, kāds viņš ir?
Diemžēl lielākoties mums gribas to otru pārtaisīt tā, kā mums patiktos.
Un tad nu gan ... kāda vairs izjušana, kā da sadzirdēšana, kāda saprašana ?!

Vai ..... es .... gribu ... saprast.. ?

2009-10-30 00:16

selenga: Mācies mīlēt cilvēku kāds viņš ir - nevis kāds viņš apsola būt!

2009-10-30 00:32

Vikinja: jā! to es saprotu un pilnībā uzskatu, ka tad, kad es skatīšos vispirms uz sevi, nevis otru, tad viss izdosies!

2009-10-30 00:41

selenga: Tieši tā,viļamies mēs parasti ne tāpēc ka otrs ko saka vai nesaka,dara vai nedara,bet savās iedomās,ilūzijās kā mēs gribētu lai tas ir.

2009-10-30 00:47

Vikinja: Es nezinu, liela daļa jau patiesi tā dara un tā notiek. Man šķiet, ka es tā nerīkojos! Jo iedomas un ilūzijas ir degradējošas.
Sapnis cilvēkam - mērķis, tas ir kas vajadzīgs un motivējošs, bet tad, kad grib dzīvi pēc svcenārija, pēc iedomu tēla meklēšanas, tas var kļūt postoši.

Skaists ir tas, ko mēs mīlam! :)

2009-10-30 00:53

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.