tad,kad locitaisss nelocīja:)))))

Skaudri reizēm,bet caur asarām es pasmaidu,es dzirdu savas griezes,es caur gaišo nakti redzu miglu virs laukiem,rāmu,mierīgu un noslēpumainu.Vai miglā ietinusies mana dvēsele un saprāts?Vai es pats tajā visu laiku nedzīvoju,vai spēju pacelties sprīdi no zemes un staigāt viegli pieskaroties zaļajai zālei nenotraucot rasas lāsi,vai spēju mīlēt neievainojot un nenodarot sāpes?

Man bail,man bail,ka naktis atkal kļūs mans mīļākais laiks,tikai mans laiks,man tā reizēm gribas būt tikai ar sevi.Un visa mana dzīve ir rotaļa,rotaļa smilšu kastē,es dzīvoju tajā ar visu sirdi,esmu pārņemts ar rotaļu,tā ir tik interesanta,bet vai mani rotaļu biedri saprot,ka tā ir rotaļa?Nezinu ,un bail pat iedomāties!Un mīlestība,vai mīlestība var būt arī rotaļa?Ja abi rotaļājas,tad kāpēc ne?

Es ļoti gribu braukt ar ričuku,bet mans ričuks ir ieziemots,es gribētu sauļoties,bet laikam esmu nedaudz nokavējis,man ļoti garšo halva,bet esmu par slinku lai aizietu to nopirkt,un ja nu šovakar atkal būs brāziens,neesmu taču atkal iesmaržojies,labāk iešu skriet,tas palīdz sakārtot domas,bet kurš aizšņorēs manas ātrumčības?

Traks laiks,vienaa skrieshanaa,bet kad atskaties,tam visam nav gandriiz nekaadas jeegas,vieniigi beerni,to deelj veel var pajonjot!

Sen nav bijis ieraksta dienasgrāmatā,sen neesmu bijis šajā lapā,un neko neesmu zaudējis,""jūtīgās"" vēl aizvien cep ierakstus dinķenē,dzejnieki dzejo un es atkal alkstu pēc jauniem piedzīvojumiem,nets jau sagrāva manu laulību,esmu saticis savu mīļoto,bet nemiers mani dīda,gribas atkal sarakstīties,satikties,zvanīties,dzīve bez tā visa ir tik vienmuļa!Mēness tagad līks,kā zvilnī tajā atlaistos un pasmietos par lejā joņojošajiem,par lietu pasaules nomāktajiem,un tad pie plīts sasildītu nosalušās rokas, vērtos ugunī un sapņotu par maija silto vēju,par savām griezēm un tiko pļautas zāles saldo smaržu!

Tūlīt taps svaigākais ieraksts manā dienasgrāmatā!Kā pagāja diena?Nekā īpaša!Kādas pārdomas raisījās šodien?Pārāk personiskas lai citi tur urķētos!Vienu lietu gan gribētu pavaicāt,proti,ja ceļš ir apledojis,vai ir jātraucas ar lielu ātrumu,tā virs simts,pareizi būtu ap 70.Labi nesies,tikai rēķinies,ka pretmbrauciešie ar ir tiesīgi dzīvot.Un nevajag visu gāzt uz sliktajiem ceļu apsaimniekotājiem,varbūt ziema ar vainīga?

Drēgns vējš,slapjš asfalts,pilsētas ugunis tumsā un notašķīts auto.Vai tam trakajam skrējienam pienāks gals?Par katru cenu aizskriet priekšā savam mirklim,savai sekundei lai atdurtos pie sarkanā.Par katru cenu tiekties pēc mīlestības lai beigās atskārstu,ka neesi tās cienīgs,vai varbūt atkal nav paveicies?Tad ievelc krūtīs elpu,noskurinies,nē viss ir kārtībā,nāks vasara un tad ar basām kājām pa rasu,tad atkal noslēpšos garajā zālē un vēršos skrejošajos mākoņos,tad atkal dzīvošu savā sapņu pasaulē,un lai dzīvotu nomizošu greifrūtu.

Tā savādi,silts satraukums tiko nojaušami pārslīd nervu mezgliem,muguras smadzenes reaģē,jūs teiksiet,bet nekā,es ielaidu pavasari sirdī,kailā meitene no kalendāra manī veras ar jautājošu skatienu,vai mīļais piezvanīs,nē nezvanīs,nezvanīs jo lēnām paliek impotents.

Vai no dormeo matrača sprauksies sniegpulkstenīši,vai uz mēnes es būtu savādāks?Domāju, ka nē,un sievietei netā pavaicāju-vai esi nogurusi?

Pumpurs piebriedis,drīz paukšķēdams sprāgs pušu,stārķis atgriezies,sāks staigāt pakaļ arklam,un es esmu pamodies,drīz no acīm kritīs rozā brilles.Kad tev nemitīgi ko pieprasa,kad neļauj būt pašam un grib tevi "uzlabot``,tad neviļus tu sāc spītēties un kļusti vēl neciešamāks.

Es izmūku no lifta un metos peldēt pavasara vējā,es gribu pateikt visiem uz redzēšanos un doties savā pasaulē,kādreiz es to uzdrīkstēšos un tad es,laikam,būšu laimīgs.Visu mūžu esmu juties vientuļš,lai gan nekad neesmu dzīvojis viens,paradoksāli.Lielā egle mežā ar ir vientuļa starp daudzām līdzīgajām,laikam,esmu koks!

Ļauju lai peļķe apskauj manas potītes,brīdi ieklausos putneļos un jūtos dzīvs.Līst.Liekas ,ka mākoņi ķemē zemi, un tā ir piemirkusi kā sūklis kuru reizēm mazgājoties izmantoju,es reizēm mazgājos un tas priecē!

Karsta metāla lāse sudraba diegā šūpojas,tā neatdziest,tā visu laiku kvēlo saulrieta spozmē.Es neuzdrošinos to paņemt saujā, kad to spēšu,tad būšu patiesi brīvs,tad kailie nervu gali netraucēs dzīvot,tad atradīšu savu mājupceļu,ceļu uz apskaidrību.Pagaidām iztieku ar mīšanos,tik uz priekšu,atpakaļ neskatoties,tā gan ir tāda nosacīta brīvība,bet tomēr.......!

Diezgan dranķīgs ir tas šokolādes šerberts,un stulbi ir tas,ka atkal kur jābrauc,un visnožēlojamākais ir tas,ka neuzdrošinos nekur nebraukt,ka nerīkojos kā pašam patīk lai tikai kādu nesāpinātu,lai nenoklausītos stāstu cik es esmu nežēlīgs egoists,bet es tāds esmu un man nav drosmes tādam būt.Un vai tiešām es nevaru atļauties kaut nedaudz dzīvot tikai sev,tas,laikam,būtu par daudz prasīts.Labi,ka man vismaz ir ričuks un vecs,sagrabējis Volvo,man ir iespēja kur aizbraukt(tur kur pašam tīk)un apziņa,ka man ir tāda iespēja manī rada brīvības ilūziju,bet šerberts tiešām ir nebaudāms!

Ceturtdiena 22-05-2008 20:25

0 komentāri    5 lasītāji Atspiedies pret debesīm es sajūtu svaigo ozollapu zaļumu,silto vēju ,kas glāsta seju un tad...tad viss beidzas,ir trula, ļaunuma vai gara nabadzības apsēsta nenovīdība ,slinkuma lāpīšana vai visu citu zākāšana.Strīdi un pārpratumi bieži rodas tādēļ ,ka iedomājamies ,ka otrs domā tieši tāpat kā tu, bet katrs mēs domājam atšķirīgi un lietas ar saredzam svādāk ,lai ar līdzīgi, tomēr atšķirīgi.Un paskatoties uz degvielas uzpildes stacijas izkārtni , es vairs neko nejūtu, šodien atkal santīms klāt, un es zinu-tik un tā būs jāpērk,tad kālab lieki satraukties?:)))

Otrdiena 27-05-2008 20:32

0 komentāri    4 lasītāji Es neteicu nekā.Acu skats man gremdējās tālumā,es dzirdēju putniņu,bet meiteni sev blakus nē.Man pretim plūda Gauja,smaržoja sūnas un pērnā gada šašliks,saulriets atmirdzēja alus skārdenē un man no civilizācijas sametās šķērmi.Paņēmu mākoni,ieziepējos un metos upē nomazgāties,ūdens bija trakoti auksts, bet tik spirdzinošs.Un cik skaista ir rūdīta tērauda ziganviolētā krāsa,cik tas ir ciets, bet reizē arī trausls!

Inkubatorā izsķīlies cālis grib dziedāt,grib kā lakstīgala vakaros pogot,bet viņš ir tikai cālis,viņš pēc pusgada tiks grilēts,ēdīsim Gaujmalā grilētu cāli un klausīsimies lakstīgalās,es ,laikam,esmu fatālists!

Pirmdiena 16-06-2008 19:16

8 komentāri    3 lasītāji

Zinu, tas ir nekrietni, bet tomēr,es joprojām ātri iemīlos,un šo mīlestību man ir gana daudz.Kad esmu kopā ar vienu,tad realitāte pazūd,šķiet,ka pasaulē viņa ir vienīgā,tad pēc brīža esmu kopā ar otru un.....,atkal tieši šādas izjūtas,un posts,ka tagad mīlu arī trešo,viss jau būtu labi,tikai manis tam visam nepietiks!Un vēl,sievietes grib ne tikai runāties,pastāv arī jutekliskais,un sievietei taču nedrīkst atteikt,ja viņa ko vēlas!!Es cenšos,bet sestdien bija par traku,vēlējās visas trīs,un tagad jūtos nojūdzies,man saka,ka sniedzu vēl nepiedzīvotas sajūtas,bet tā jau laikam saka visiem nākamajiem,bet es tam ticu,jo esmu tik naivs.Un vēl,došos atkal pie psihoterapeita,pēdējais laiks!Iemīlēšanās ir lidojums varavīksnē,tik reibinoša kā puķuzirnīšu smarža,bet melošana savām mīļajām ir tik mokoša!Varbūt man sasiet mezglā,bet vai tad kāda mīlēs?Mani secinājumi,sievietēm vispirms vajag sexu,tad naudu un mīlestību brīvdienās,ja sanāk laika!!!

 Ceturtdiena 19-06-2008 23:15

7 komentāri    4 lasītāji

Esmu atskārtis,ka pēdējie gadi man bijuši pārpilni emocijām,nekad man nav bijis garlaicīgi,pat ne viena diena ne,bet es pārtraucu attiecības kur katru dienu bija strīdi un kaislīga mīlēšanās,kur bija maiguma piesātinātas sarunas,viegls plaukstas pieskāriens,siltuma vilnis ko izsaucis neviļus saskārušos potīšu skūpsts.Es aizmūku,jo gribas mieru,gribas siltu acu skatienu un saprašanos bez vārdiem!

Trešdiena 25-06-2008 18:35

6 komentāri    4 lasītāji Sveika Valmiera!Esmu atkal mājās,esmu atkal kopā ar savu ričuku,savu mocīti,saviem kokiem un vēju matos:))))

Sestdiena 12-07-2008 12:32

4 komentāri    5 lasītāji Cik labi ir tā gulēt uz soliņa un vērties mākoņos,es atslienu ričuku pret pieturas stabu,pagalvī mugursoma un veros makoņos,sienāži sisina,labība smaržo un,un es iemiegu.....

Svētdiena 27-07-2008 02:28

3 komentāri    4 lasītāji Esmu trakoti dzīvelīgs,nekādi nesanāk apsēsties peļķē,bet zinu-tāda reize noteikti pienāks.Diemžēl,par visu nākas maksāt,bet es tikai plūcu asfaltā ziedošās rozes,peldos mākoņos un domāju par meiteni no neta,kura kādreiz man atrakstīs.Un mēs roku rokā sadevušies dosimies pēc liepziediem.Un ja nu debesis ir sasvīdušas,rozes novītušas un liepziedi ir piķa melni,vienalga,man tie vienmēr būs gaiši dzelteni,citādi es nebūtu es:)))

 Svētdiena 27-07-2008 21:22

4 komentāri    6 lasītāji Tāda tukšuma sajūta,it kā tevī plūstu ūdens straume,tā vienmuļi un bezmērķīgi,bet nav riebīgi,tas nenomāc,nomāc,ka motorzāģis kārtējo reizi nerūc,tas mani tiešām nomāc,jo piegriezies to stiept uz darbnīcu,kādu laiciņu strādā ideāli,tad......,nu jau būs ceturtā reize!Gribētos redzēt raibu govi debesīs,tad,garām ejot,es pavaicātu-kapēc tā,bet rozā mākoņi gotiņām netīk,tāpat kā netīk stulbi jautājumi.:))))

 Otrdiena 05-08-2008 18:33

2 komentāri    4 lasītāji

Lietū izmirkuši pirksti glāsta Sauli,mēness gaisma man azotē un es dodos pie kamenēm pēc dīzeļdegvielas,ar pieciem litriem es traucos pie savas līgavas ,un viņa man pavaicā,kur tu visu šo laiku biji?Es neko neatbildēju,es apgūlos uz grīdas viņas gultai līdzās un iemigu.....

 Piektdiena 08-08-2008 21:55

6 komentāri    4 lasītāji

Uz lieveņa ar tējas krūzi rokā es vēroju kuplās liepas,brīžiem spēji iešalcas vējšs,un ir tik silts!Sienāžus dzird pat istabā.Samezglojušās sajūtas,es nevaru atrast sev mieru,darbā jā,tur viss rit raiti,mājās izbraucu ar moci pa lielceļu,putekļu mākonis,silts gaiss sejā un lidojuma sajūta,uz brīdi neko vairs nevajag.Meitenes no neta pavaicā-kapēc gliemezis,es nezinu,zinu,ka patīk viss dzīvais man apkārt un patīk mesties kādā dēkā.Rīt iešu sēņot,tad pie sava daktera un tad uz mežu zāģēt bijušajai malku,tad vēl Vitucim ir pirts krāsns jātaisa,un jāsalasa sienāži vakariņām:)))))

Sestdiena 09-08-2008 16:24

4 komentāri    4 lasītāji Esmu audzis!Tāds bija daktera secinājums,esmu iepazinis sievietes,dzīvi,bet bērnišķība manī joprojām mājo.To var novērst ilgstoša psihoterapija,vai nu reliģija,vai arī austrumu filozofija kopā ar vingrošanu.Es esmu nolēmis vingrot,vismaz nebūšu tik stīvs!

 Pirmdiena 25-08-2008 22:14

3 komentāri    5 lasītāji Vējš šupoja laternu izgaismotos liepu zarus.Viņa apsēdās uz soliņa pieturā,viņa bija nogurusi,bet acis mirdzēja.Viņš nometās uz abiem ceļiem viņas priekšā un apskāva viņas vidukli,viņa samulsusi viņu viegli stūma no sevis tālak,izbeidz,citi skatās-viņa mazliet izmisusi teica.Viņam bija tuvu četrdesmit,viņai jau pari cetrdesmit.Tajā vakarā viņš viņai uzdāvinaja plaksnīti ar ielas nosaukumu,to viņš noņēma no kada nama pastaigas laikā.Vēl pirms gada viņa bija sašutusi par viņa dejosanu lielveikalā,tagad tikai pasmaida,viss ir nosacīts un nekas nav akmenī iecirsts,ja nu vienīgi tas,ka visi mēs šo jauko pasauli pametīsim:))))

 Piektdiena 05-09-2008 22:24

7 komentāri    6 lasītāji

Vecā ozolkoka kumodē aiz stikla noputējis šķīvis bauda dzīvi,miers visapkārt,neviens netraucē,bet lielos greizos ratus šovakar tas neredz,iespejams,ka tā ar nekad neredzēs.

Sienāzis kā aptracis vēl sisina,bet līdz pirmajām salnām,tā no sirds zem zvaigznēm sisina,un kurš pateiks kas ir laimīgāks,vai tas kas strauji dejo,vai tas,kas ciesi noslēdzis ir pasauli kas apkārt.

bet es uzsamaidu savam sunim,pārsienu zirgu un dodos rāmā pastaigā:)))))

Pirmdiena 29-09-2008 20:46

1 komentāri    6 lasītāji Esmu pamanījies mirkli kabatā noslēpt,par neko nesatraukties un, galvenais,nesteigties un nejoņot.Spītiba gan manī nekur nav zudusi,zirgs izmeta mani no sedliem,bija traki sāpīgi,bet es klibodams  saķēru Smaili un uzrausos tai atkal mugurā,atjāju mājās bez satarpgadījumiem.Vēl patīkams pārsteigums ir Dzelzs vilks,man tā grupa patika,bet pēc diska noklausīšanās tā patīk ļoti.

Pirmdiena 06-10-2008 17:43

9 komentāri    5 lasītāji

Brīvdienas aizskrēja nemanot,vēl tagad neesmu atguvies:)) Man ir iepaticies precēties,secināju,ka varen interesants un jauks pasākums,un tāds noslēpumainības un satraukuma velniņš tevi urda,tad vēl pirmā kāzu nakts,tiešām sajūtas kā 18 gados,bet ja precas parlieku bieži tas ar aizietu rutīnā,nakas secināt,ka parlieku bieži to darīt nebūtu ieteicams,bet reizēm savā dzīvē vajag ko pamainīt,ja darbus mainīt apnicis,tad jāmaina sievas!!!!!!!:)))))

kārtējo reizi vajadzēs uzsmaidīt savam sunim,jo atkal man šķiet,ka esmu diži gudrs!!!!

 Otrdiena 07-10-2008 17:37

1 komentāri    4 lasītāji

Atbildēt neko nepasakot,es tā nemāku,bet ieliet dīzeļa vietā benzīnu,to gan es māku:)))

Ar skatienu sagūstīt Sauli,neredzēt mākoņus un paspert tālāk rītdienu,to ar es protu.Nākas secināt,ka kauč kādas prasmes un iemaņas man ir:)))))

Ceturtdiena 30-10-2008 00:03

12 komentāri    6 lasītāji

paskatos atpakaļskata spogulī un neredzu sevi,es neuztraucos,aizsmēķēju un paskatos vēlreiz,atkal nekā,un ko gan citu var gaidīt,nekas jau no manis vairs nav palicis:))))))

Klausos Bēthovenu,domās glāstu meiteni no neta,atlieku vizīti pie psihiatra un piezvanu sievai.

Aizjoņojuši ir sapņi,aizlidojušas ir dzērves un noplakušas ziepju putas liedagā.

 Piektdiena 07-11-2008 22:28