Dienasgrāmatas (blogi)

blackeyedpea, 13-10-2009 06:21

9 104

Epitāfija

Es neciešu remdenu kafiju

Un vārdus, kas neīsti skan, -

Tā cerība, kura reiz sasila,

Nu ledus grauds kļuvusi man...

Ak, pasaki, kāpēc Tev vajaga

Tā ārdīt, un plosīt, un graut?!

Tu esi kā smilšaina skabarga,

Kam dzīvajā miesā tīk grauzt!

Tev gribas man salkani glaimot,

Un salaizīt graizītās rētas:

Tad atkal sāc apstākļus vainot,

Tad – solīt tikšanās retas...

Ja atsakies, neskaties nopakaļ

Un nerodi iemeslu nīkt!

Lai dvēselei citai laimību kaļ

Tās rokas, ko sirds mīl un nīst!

Būs uzraksts kā epitāfija:

„Šī mīla ir mirusi man.

Tā necieta remdenu kafiju

Un vārdus, kas neīsti skan!”

(12.10.2009.)

Es aizliedzu sev slimot...

Drūmais kaimiņš Oktobris

citi ieraksti blackeyedpea d-grāmatā

Komentāri

adatinja: Labi - ļoti labi uzrakstīts.

2009-10-13 08:16

blackeyedpea: :)

2009-10-13 08:20

straume22: Man patīk Tava dzeja.Tu proti precīzi,oriģināli un vienkārši mākslinieciski skaisti pateikt to,ko jūt mana dvēsele.

2009-10-13 08:45

blackeyedpea: pateicos par atzinību! šito iepublicēju arī dzīvajā dzejā! :)

2009-10-13 08:51

Naktsvijole_es: Man patīk,pat ļoti..

2009-10-13 09:03

Just_: Burvīgi!

2009-10-13 09:57

blackeyedpea: Forši, ka atkal ielūkojāties! Nu, apzinos, ka mazliet teatrāli sanāca (sevišķi beigās), bet nu man patīk izmantot māksliniecisku pārspīlējumu savos pantinjos :) Tas parasti rada vajadzīgu efektu!

2009-10-13 11:37

Pārējos 2 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.