|
Kāds varbūt jautās, kāpēc tagad rudenī jāgaida sniegs. Labāk būtu saule spīdējusi un būtu palicis siltāks. Taisnība jau ir. bet varbūt mums visiem jāgaida sniegs, lai attīrītos. Kļūt baltam kā sniegam ir tik grūti!!!
Uz mirkli iedomājieties, ka jau esat sniegs. Lēni krītat uz zemi. Lidojums ir viegls un liegs. Vēja pūsmas Jūs brīžiem iemet virpuļojošā dejā. Garām aizlido simtiem, tūkstošiem sniegpārsliņu. Tumsai beidzoties sāk spīdēt zemes ugunis. Pretī nāk koku zaļas galotnes un māju dzeltenās ugunis. Pavīd zeltaino lapu kaudzes un dažviet zaļā zāle. Jūs krītat arvien zemāk un zemāk. Tuvojas mašīnu starmeši, laternu apaļās acis un tas logs, pie kura gribas pieplakt. Ieraudzīt, kas tur notiek, ieraudzīt savu sapņu cilvēku, pasmaidīt un cerēt, ka viņš atvērs logu, izstieps rokas un noķers mazo balto sniegpārsliņu. Tad pieliks rokas pie lūpām. Šajā mirklī starojot laimē izkust un pārvērsties par ūdens lāsi, kas veldzētu viņa dvēseli
|
