Tie  vēja smiekli,

Kas aiz rudenīgā loga smej,

Tie spēli savu nebeidz

Tīšām spēlēt,

Tiem jāapsmej,

Un jāiekož ik katrai dvēselei,

Kas tā jau atņemtas tai

Pasaulei,

Kur dvēseles par vējiem pašiem

Smej,

Kad mīlestībā,

Virs vējiem visiem,

Viņas pāros dej.