| FILMAS | APSVEIKUMI |
|
| |||
|
|
Iepazīsties
400 lietotāji on-line
60 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzejoļi - dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
Dienasgrāmatas (blogi)
blackeyedpea: piektdieni, tas ir reāli piedzīvots skats bērnu klīniskā universitātē "Gaiļezers".. Man vēl tagad ausīs skan, kā tie mazie raudāja, to nevar aizmirst... Pašai ir gandrīz 3 gadus veca meita, un nevaru palikt vienladzīga pret tādām lietām...
#2 2009-10-05 01:39 piektdienis13: Piedod....es reiz savam pat skaņu nedzirdēju, bet zinu ko māte pārdzīvoja
#3 2009-10-05 01:45 SoulSpoil: Man visu muuzhu paliks atminjaa viena lieta - ja man nebuutu neoficiaali atljauts braukt ar savu beernu uz savu dziivokli un tur nalti pavadiit - tad iespeejams mans beerns jau buutu sen jau miris - jo preec vienas vetreinas nakts bija liels izpuvis loga raamja gabals izgaazies no vairaak nekaa metra augstuma tieshi uz spilvena tai gultaa kur bija ieraadiita manam beernam ... :(
#4 2009-10-05 01:49 blackeyedpea: Rakstīju par bērniem (jaundzimušajiem), no kuriem atteicās mātes un kas nonāca Bērnu klīniskajā universitātē... Māsiņas tos baroja ar mākslīgā maisījuma pudelīti , atstutējot tās pret dvieli, un pašas skrēja prom savos darbos... Es stāvēju, skatījos, sirds plīsa pušu, bet zināju, ka pieiet nedrīkstu - gan tāpēc, ka blakus palātā atradās 2 mēnešus veca meita, kam arī bija nepieciešama mana palīdzība, gan arī tāpēc, ka nevarētu tiem pamestajiem zīdaiņiem ieskatīties acīs... :(((
#5 2009-10-05 01:58 priesteriene: Esmu redzējusi tikai vienu tādu mazuli. Dzemdību namā, ieejot bērnu boksā, runājos galveno bērnu māsu. No intensīvā boksa izgāja sieviete. Jauna, īsiem matiem, cieši sakniebtām lūpām, sīksts...uzmetusi siltu halātu gāja smēķēt, viņas mazulis spalgi kliedza. Biju pārsteigta par viņas vienaldzīgo sejas izteiksmi, viņa pat neatskatījās caur stiklu uz bērniņu, bet viņš turpināja kliegt. Māsa noteica, ka mazais jūt, ka māte šodien viņu pametīs. Prasīju, vai tad nevar ar viņu vēl parunāt? Uz ko māsiņa atbildēja, ka viņa te jau nav pirmo un arī ne otro reizi, tas būtu lieki. Kas mani dīdīja iet caur stiklu uz puisēnu paskatīties? Nekad neaizmirsīšu tā puisēna sejas vaibstus. Tie nebūt nebija tādi, kā esmu radusi redzēt, apaļi un kusli. Puisīša seja vairāk atgādināja pieauguša vīrieša seju - spēcīgs zods, liela piere, lielas zilas, skumjas acis. Viņš izstaroja spēku un veselību. Pati biju 8 mēnešus cīnījusies, lai saglabātu grūtniecību, bet šai sievietei bērni dzima bez piepūles, bez mīlestības.
Viņš raudāja, kā izmisumā kliedzot ar tādu sāpi un nolemtības sajūtu... Atgriezos palātā kā salauzta, skatījos uz savu meitiņu un sirds sažņaudzās... Es ienīdu šo māti, ienīdu no visas sirds. #7 2009-10-05 08:20
Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji. Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji. | ||||||||