Līst...

Līst šodien, rīt, līs laikam parīt,

Es brienu, mirkstot atmiņās,

Un, ne-valdaams kā debess spīts,

Man lietus dāvā valgas atziņas...

Tas stāstu sāk par aizgājušo,

Par laiku zudušo un seno laimi,

Par brūcēm, atkal grieztām pušu,

Par grēku izpirkuma tāmi...

Viss bijis. Nožēlas man nav,

Tik dažreiz plosa nostaļģija, -

Man pieder viss, kas IR un NAV,

Bet neatgriezt, kas kādreiz BIJA... :(

(30.09.2009.)