..."brīvības saldā garša", nezinu, kāpēc, bet jau kādas divas dienas šī doma mani nepamet, tāpēc nolēmu to ielikt savā dienasgrāmatā. Katrs no mums šo jēdzienu varētu interpretēt dažādi, jo "brīvības" šī vārda plašākā izpratnē ir tik dažādas. Droši vien, ka es zem šīs vārdu kombinācijas mēģināšu palikt attiecības. Kāpec cilvēki neskatoties ne uz ko tomēr tiecas izbaudīt šīs sajūtas? Zināmā mērā sanāk, ka mēģinam apiet sabiedrībā nospraustos, jeb uzspiestos standartus par" pareizu dzīvi". Tomēr, ja mēs visi vadītos tikai mirkļa impulsu iespaidā, vai nerastos haoss??? Otra lieta, ja mēs dzīvojam savu dzīvi tik noteikti un pareizi-reizēm varbūt pat perfekti, vai gadījumā TĀ mums vienkārši nepaiet garām? Varbūt kādā brīdī mēs attopamies, ka ŠEIT nekas vairs nav un jau labi sen....? Kas ir tas, kas mums liek dzīvot šo"pareizo dzīvi"-aizspriedumi? Tomēr mēs nevaram noliegt, ka sagaidīt nosodījumu no apkārtējiem nav patīkami, īpaši no sev tuviem cilvēkiem. Labākā attiecību atruna šajos gadījumos ir bērni!!! Tomēr gribētos domāt, ka viņi ir daudz gudrāki par mums un agri vai vēlu sapratīs, kas ir blefs attiecībās. Vai tādejādi mēs neizkropļojam viņu uztveri un sajūtas par pieaugušo attiecībām??? Vai cilvēks kura dēļ mēs liedzam sev dzīvot PILNVĒRTĪGU, sajūtām bagātu dzīvi , būtu apmierināts uzzinot-tas viss bērnu(a) dēļ.? Vai tādejādi mes neliedzam arī otram cilvēkam dzīvot pilnvērtīgi? Bērni ir laimīgi tikai tad, ja tādi ir viņu vecāki, šo mēs bieži aizmirstam, vai gribam pagriezt sev vēlamā gultnē. "Izdevīgums" ir viena no lietām, kura man ienāca prātā šajā sakarā. Mums vienkārši tas ir izdevīgi, jo nav jāpakļaujas pārmaiņām, nezināmām lietām kuras mūs varētu izsist no līdzsvara. Kas ir lūzuma punkts šādās attiecībās? Kad mēs izlemjam izbaudīt to "brīvības saldo garšu"??? Protams, ka kaut ko uzsākot no jauna mēs atduramies pret daudziem šķēršliem, bet lielākā daļa ar to labi tiek galā. Vienīgais , kas varētu patraucēt ir -neizlēmība. Varbūt domājot ilgi mēs atklāsim, ka dzīve nav nemaz tik gara, lai ļautu tai vienkārši slīdēt garām, tā nepamanāmi, vienkārši un varbūt pat" labi". Gūstot emocijas mēs kļūstam laimīgāki skaistāki, dzīvespriecīgāki, jautrāki, patīkamāki un tādi gan MĒS esam vajadzīgi gan sev, gan saviem bērniem, gan mīļotajiem...!!! |