|
Krāmējot grāmatu plauktu, uzgāju P.Koelju grāmatu " Alķīmiķis" un uzšķīru lapu, kur kamieļu dzinējs stāsta savu dzīvesstāstu, neliels izvilkums, citēšu...." es biju iekārtojies uz dzīvi Kairas tuvumā, -viņš iesāka. - Man bija dārzs, bērni un dzīve, kam būtu jārit namainīgi līdz pat manai nāvei.Kādu dienu zeme sāka drebēt, un Nīla izgāja no krastiem.Es biju domājis , ka kaut kas tāds varēja notikt tikai ar citiem, nevis ar mani.es sapratu, ka plūdi sagraus visu, kas man pieder.Zeme bija izpostīta, un man vajadzēja atrast citu veidu, kā pelnīt iztiku. Tā es kļuvu par kamieļu dzinēju. taču piedzīvotā nelaime man iemācīja saprast Allāha vārdus: cilvēkiem nav jābīstas no nezināmā, reiz to spēkos ir sasniegt visu, kas tiem vajadzīgs un ko tie grib. Mēs baiļojamies zaudēt to, kas mums ir, vienalga, vai tā būtu dzīvība, manta vai īpašums. Bet šīs bailes izgaist, kad saprotam, ka pasaules vēsture un mūsu dzīvesstāsti ir rakstiti ar vienu roku"
.....katra situācijā atrast ko pozitīvu. |
