Jā, nu...

 Jā, nu mums visiem ir vēlme saņemt un pelnīt, bet ne visiem ir vēlme strādā! Kuš, nebļauj, stradat jau grib visi, tikai kā strādāt! Lielākajai daļai vajag galdu, krēslu, kafijas automātu, kalendāru, 2 telefonus, faxu, miskasti un kolēģu burziņu pīpētavā un kafuškā... un protams, ka stabilu un garantētu mēnešalgu konkrētā datumā... tie, kas no šādas komfortvides izkrīt vai kā citadi tiek izstumti, tie sāk sūkstīties, ka darba nav, nopelnīt nevar, darīt nav ko... 

Šobrīd ļoti daudzi darba devēji saviem jaunajiem kadriem piedāvā iespēju nākt un sevi pieradīt, mol, še Tev iespeja, klienti, prece vai pakalpojums un urb - alga atkarīga no padarītā, nekādas cietās, nekādas pamatsummas... lielākā daļa nobīstas no šāda piedāvajuma, kaut tur apakšā ir vistīrākā jaunā kadra motivēšana kautko izdarīt pašam un atrast veidu, kā būt labākajam un nodrošināt sev algu teju paša spēkiem, bik pagrozīt smadzenīti un izmantot darba devēja doto iespēju kā kārtējo atspērienu sevis pilnveidošanas lēcienam. Šī shēma jua nedaudz līdzinās tā saukto "izplatītāju" shēmai, kas pašos pamatos ir ļoti primitīva un saprotama visos līmeņos, jo saņem konkrēti tik, cik izdarīji un uzreiz!

 Mož derētu atmest ambīcijas un zīmuļošanos, vaimanāšanu un parosīties?

  P.S. Es nerunāju par visiem un ne visiem tas der.