|
Žmogs nespēja saprast viņa likteni, stāvēja viš ar naglu zābakā pusstundu un nespēja pat pakustēt, pat lamāties negribējās, tas bija tik nožēlojami nepatīkams sīkums. Kustināja viš savas lielās ūsas dusmīgi, mēģinādams dziļi elpot un domādams ar ko sākt savu lamāšanās procedūru lai uzlabotu garstāvokli. Zāpaks pagalam, kāja arī pušu, dien aizbojāta, un tas dēl vienas naglas dēlē. Nu netaisnība vai ne. Pāris reizes noplātījis rokas un atvēris muti lai ko sacītu, izpūta gaisu un aizvēra muti, pateica tik "ehh". Uzkāpa ar otru kāju uz dēļa un izrāva zābaku ārā, teica kaut ko par nolāpīts, kaut ko ka dabūš pa galvu no sievas, par to ka šovakar nevarēs iet dzert, gāja klibodams uz māju pusi, pat kaimiņ - Mildas tanti nepasveicināja kas nāca pretīm. Saule rietēja, bija skaisti, vienīgi viš to nepamanija. |
