par caurumu

Sarkanu seju

Kā magones zieds

Rakstu šo dzeju

Ne tāpēc,ka prieks

Tik izstāstu bēdu

Cik nesmuki gadījies

`

Tas stāsts ir par kājām

Un nesmuku caurumu

Kurš saistīts ar tām

`

Viss notika skaisti

Sākumā,šķiet

Ziedi,vīns un skūpsti

Tālāk,kurp parasti iet

Jau garīgi tuvi

Līdz gultai-mazliet

`

Un vajadzēja tieši tad

Par nelaimi ieraudzīt

Tas caurums tik briesmīgs šķiet

Pa vissu starpu

Starp to,ko sauc lielu

Un otru,īsāku mazliet

Pirms laika izvilku kad

Čībā apslēpto zeķīt`

`

Tev-neizpratne sejā

Romantika pagaisa

Kā pīpes dūmi vējā

Man-tas kaunu taisa

Citu reiz, ziniet,pārbaudīšos

Tikai pēc tam satikties došos