Reiz
pienāks diena, kad Tu tā vietā, lai pamostos un ķertos pie brokastīm, atjēgsies
tajā daudz pieminētajā tunelī, kura galā zaigos spožā un brīnumainā gaisma, un
tavs dzīves ceļojums būs galā.
Un, lūk, tajā brīdī, kad acu priekšā, kā apgalvo, nozibēs viss tavs mūžs, diez
vai Tev liksies svarīgi tas, cik naudas būsi iekrājis, kādus apbalvojumus esi
saņēmis, cik automobīļu Tev bijis, kāda ir Tavu biržas vērtspapīru cena vai arī
cik reižu Tavs ģimis bijis redzams avīzē.
Man tā liekas, ka tajā brīdī Tev daudz svarīgāks būs tas, cik daudz mīļuma
dzīvē esi devis un saņēmis, cik nakšu esi pavadījis, sajūsmā vērdamies zvaigžņu
pilnajās debesīs. Tu atsauksi atmiņā gan paša taisītos sniegavīrus, gan vasaras
lietus lāses, ko savulaik centies notvert uz mēles, gan to brīdi, kad
sadzirdēji čukstu: "Es Tevi mīlu." Neiznieko laiku, raizēdamies un
prātodams par nākotni. Tā noteikti pienāks - un pavisam drīz. To nu es droši
varu apsolīt. Tā vietā labāk izslien zodu, uzauj ceļakurpes un dodies, kurp
Tava sirdsbalss Tevi ved. Kaut vai līdz pasaules galam. Un šajā ceļojumā
neaizmirsti to, ka ikviena diena ir dārga dāvana, ja vien tu proti novērtēt to,
ko šī diena Tev sniedz. Un, ja tā, tad Tevi gaida vēl viena nenovērtējama
dāvana. Rītdiena. |
