Dienasgrāmatas (blogi)

Lauminita, 10-09-2009 19:06		4 20
noskaņa, kad noriet saule... Izdalīju prieku...pašai pret vakaru palika pavisam maz. Saruka, sastopot kašķīgos. Labāk par to nerunāsim:) Bet... Gāju šodien pa ielu un ieraudzīju zemē krāsainas mazas svaigznes, nu tās, kurām meitēns nespēja vārdu atcerēties. Pacēlu. Diena varbūt sanāca čābiska. Gadās taču...bet divas zvaigznes uz ceļa gaidīja mani, lai tās atnestu mājās...meitiņai. Es atkal viņai atgādināšu, tās rādot, ka tās ir kļavu lapas. Jau ieliku starp grāmatas lapām, lai nospiežas...nākošnedēļ stundām noderēs.

Komentāri

fiffaa: Prieks nesaruuk, prieks vairojas, ja esi atbveerta, taa tachu ir energija :) Un jauki, ka zvaigzniites Tevi gaidiija... taatad viss ir gaishi! :)

2009-09-10 19:14

Lauminita: nē, nē...gadās, ka sarūk gan...kad kaut kas vairs nav līdzsvarā.

2009-09-10 19:25

fiffaa: Taajau ir taa energijas apmainja, mazliet vairaak, mazliet mazaak, bet vislaik ir!!! :)

2009-09-10 19:27

Lauminita: es Tev tomēr nepiekritīšu...ir minūtes dienā, kad zūd prieks. Laikā, kad saskaries ar kaut ko nepatīkamu. Tas būtu patoloģiski, ja tobrīd būtu prieks...vēlāk jau savādāk. Sakārto domas, emocijas un pamazām ļaujies atkal priekam, bet tas jau ir cits prieks. Dzimis citā brīdī un citos apstākļos.
Rīta prieks man palika mazs, jo situācijas paņēma savu...Es tikai varu domāt, cik labi, ka tas no rīta bija tik liels un vēl paspēju ar to padalīties. Varbūt tāpēc nejūtos tik nomākta - jo kaut kas no gaišā rīta vēl atblāzmojas manī...un skaidri zinu, ka padalītais rīta prieks aizceļoja pie citiem ( no rīta sadāvināju - burtiski). Gandrīz vai slepens gandarījums, ka vismaz TO atdāvināto, man neviens nesabojās:))

2009-09-10 19:36

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

noskaņa, kad noriet saule...