Es stāvu pie vecās ābeles

Un vaicāju: "Kāpēc tev āboli krīt?"

Ābele klusi man stāsta:

"Klāt rudens- un āboli krīt!"

Nu traucos pie dārza ziediem,

Vaicāt: "Kam steidzat tā ziedēt jūs?"

Un atbild tie, noliecot galvas:

"Klāt rudens- un salnas būs rīt!"

Gar lielceļu rindā kā sargi

Sirmie ozoli stāv un dveš,

Man, jautājot: "Kā jums klājas?",

Tie atbildi smagi elš.

Ko darīt, kad klāt nu ir rudens?

Vai domas, kas drūmas, dzīt projām?

Ir sirdi rudens lietū un salnā

Jāmāk siltu kā sauli saglabāt.  :)