Tuksneša smiltīs sēd meitene ar mandeļu acīm un smej.Prasu - ko Tu šeit
dari? Meitene ar acīm atbild - dzīvoju.Seju klāj plīvurs,un tikai acis
jautri smej.Cik dīvaina meitene austrumu tērpā! Kā izkāpusi no 1001
nakts pasakām...
Savādā meitene man mācīja,kā tuksnesī iegūt ūdeni un izsaukt četrus
vējus no zemēm,kur dzīvo cilvēki.Meitene mācīja,kā savu SIRDS kausu
piepildīt ar PRIEKU - lāsi pa lāsei skumju indes vietā. Dienu pēc
dienas,stundu pēc stundas kopā ar savādo meiteni mācījos iepazīt
tuksneša smilšu noslēpumus un svelmes pieskārienus. Tas ir tik ļoti
daudz - IZJUST,tad zini,kā citiem PALĪDZĒT.
Lai saka,ka tāda tuksneša nemaz nav...Tas ir nelaimīgais,kas tur nekad
nav nokļuvis.Nelaimīgais,kas visu saņem par brīvu . DĀVĀTO DĀVANU TIKAI
SADEGUSI SIRDS SPĒJ PARKAUSĒT NEBEIDZAMĀ GAISMAS ŠALTĪ . Ja tā ir mana
daļa - tad DEDZ ,mana SIRDS, DEDZ! DEDZ TIK STIPRI , LAI SPĒTU AIZDEGT
DEBESĪS MĪLESTĪBAS GAISMU! DEDZ!
DIEVS, PALDIES PAR TEVIS DĀVĀTO -
sāpēm,mīlestību,iejūtību,gudrību,sapratni,cilvēkiem,pasauli,dejām,ilgām,skumjā,gaidām
- par visu!
Ja Tu tā vēlies - būšu Tavās rokās mirdzošs lilijas zieds!
Ja Tu tā vēlies - Tavās lūpās būšu visdzidrākā skaņa kalnos un
ielejās...Ja vēlies Tu - izklāšu miglas plīvurus virs upēm un ezeriem.
Būšu Tavs trauks,kurā Tu lej MĪLESTĪBU.
Dievs,sniedz šo trauku cilvēkiem,kas ilgojas pēc
glāsta,smaida,maiguma,aizgādniecības,patvēruma...Izlej to pār Zemes
dārziem,pār pilsētu ielām,pār tuksneša smiltīm.Un pildi mani,savu
trauku,no jauna - ar ziedu putekšņiem,ar putnu balsīm,ar upju straumēm
varenām,ar rīta miglas valdzinājumu,ar visu..!
/Ieva Trimalniece/ |
