Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 09-08-2009 20:46		4 36
Kā pasakā Viss sākās kā pasaka Ar patiesiem tēliem. Mēs tiešām alkām Šo pasaku dīvaino. Tā bija ar domu, Par to kā ir. Bet tagad lasu, Ka tā vairs nav Visi šie tēli, kā viens, Taujā to pašu Retorisko frāzi – Kā tagad būt? Atbildi paši jau zina, Vien kāpina tie spriedzi; Caur lietavām tie skumst, Bet nespēj tie remdēt slāpes. Pat pēc visa, Kas izdzīvots. Tie joprojām alkst Šo pasaku dīvaino. Tie dzīvo vien tālāk Un saprot kā ir. Jautāt pēc tā, Kam atbildi jau zina. Caur lietavām un svelmi Tie uzturas vēl pasakā; Pēc visa, kas bijis – Šī cilvēka viena. Autors: anonīms

Komentāri

desertTramp: njā...narīša darbs...

2009-08-09 21:49

selenga: neuzminēji

2009-08-09 22:06

rudensroze12: Augusta vakars
sveicienu klusu
sūta ar vēsmu,
kas pietvīkusi
ziedu smaržas
no pļavām un dārziem,
savā vācelē lasot,
tagad maigi
pār pieri Tev slīd,
notrauc ikdienas rūpi,
atver Sirdsdurvis vaļā –
vakarēnas nāk spēlēt
maigu meldiju
pakrēslā zaļā,
un , klau,
sadzirdi balsi
aizvien skaļāk un skaļāk -
Tava dvēsele vaļā
un dzied…

(Sarma Upesleja)

2009-08-10 08:28

selenga: :)))*

2009-08-10 17:46

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.