veltijums tetim...Nepaspēju tev daudz ko pateikt
Kad dzīves skurbulis tevi
Sev līdzās parāva uz nekur zemi
Bet tu zināji pašu galveno,
Ka mīlu tevi
Es daudz ko nepaspēju izdarīt
Kad tu biji man klāt,
Bet vienu es zinu.
Es tev pateicu pašu galveno
Ka mīlu tevi
Tajā brīdi es pirmo reiz redzēju
Ka tu raudi, no laimes
Un mani cieši sev klāt piespiedi
Piedot tēt par visu ko nepaguvu..
Cik vien tas smagi man nebūtu
Bet tevis man blakus vairs nav
Paldies tev par to
Ka dzīvību tu man devi
Un ja eksistē paradīze
Es tikai ceru, ka tur tu esi
Un vēro mani..
istenibā man ir gruti zpzināties to ka dzīve jākuļas, ka sakas vajag vienai , bet ko tur tāda tā dzīve ir. |